
1810. gada 12. oktobrī “Oktoberfest” dzimšana – apmeklētāju skaita ziņā plašākie svētki pasaulē 0
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 210 gadiem Minhenē saistībā ar Bavārijas kroņprinča Ludviga un Saksijas-Hildburghauzenes princeses Terēzes kāzām nedēļas garumā tika sarīkoti plaši pilsētas alus svētki, kurus sākotnēji papildināja zirgu skriešanās sacensības.
Tas arī bija pirmais ‘’Oktoberfest’’ – vieni no populārākajiem svētkiem pasaulē, kas līdz Covid-19 laikiem bija tradicionāls pasākums, viens no Vācijas tūrisma zīmoliem.
Apmeklētāju skaita ziņā “Oktoberfest” uzskata pat par plašākajiem svētkiem pasaulē, jo uz tiem mēdza ierasties līdz sešiem miljoniem alus cienītāju. Pirmajos svētkos 1810. gadā tā sauktajā Terēzes pļavā pie pilsētas zirgu skriešanās sacensību novērošanas vajadzībām uzbūvēja tribīnes 40 tūkstošiem skatītāju.
Saskaņā ar dokumentiem sacensībās uzvarējis zirgs, kura jātnieks bija Bavārijas karaļa kučieris un gvardes virsnieks Francs Baumgartners. Viņu arī pieņemts uzskatīt par šādu tautas svētku rīkošanas iniciatoru, kaut pastāv vēl citas hipotēzes.
19. gadsimtā “Oktobra svētki” mēneša sākumā izvērtās pastāvīgā pasākumā. Tos liedza vien karu un holēras epidēmiju gadījumos. Svētku reizē patērētā alus daudzums 20. gadsimta pirmajos desmit gados jau pārsniedza miljonu litru.
Tomēr arī 20. gadsimtā no svētkiem vairākkārt nācās atteikties – tie nenotika Pirmā un Otrā pasaules kara gados, tāpat 1923. gadā, kad Vāciju piemeklēja ekonomiskā krīze un katastrofāla hiperinflācija.
Nacistu varas zenītā 30. gadu otrajā pusē vairs nebija “Oktoberfest”, bet “Lielvācijas tautas svētki”. Pēc Otrā pasaules kara alus svētki no 1949. gada līdz pat šim gadam, kad tie atcelti, notika ik sezonu. Ieskaitot šo reizi, kopumā vēsturei zināmi 25 gadi bez “Oktoberfest”.