Luijs XVIII meitas kāzās Jelgavā 1799. gadā.

Pirms 230 gadiem kopā ar saviem ministriem, galminiekiem un gvardiem – kopumā ap 200 personu – Jelgavā ieradās Lielās franču revolūcijas dēļ no valsts patriektais Francijas karalis Luijs XVIII. Karali apmesties tukšajā Bīrona pilī bija uzaicinājis Krievijas cars Pāvils I. Pirms tam Luijs XVIII savās trimdas gaitās kopā ar galmu kopš 1791. gada mētājās pa Eiropu, pagūstot padzīvot Briselē, Koblencā, Veronā un Blankenburgā. Jelgavas jeb Mītavas periodā karalis mēģināja atjaunot šo to no Versaļas ceremoniāla, taču pilnībā atgriezties pie ierastā spožuma nebija iespējams kaut vai tādēļ, ka Francijas karaļa uzturēšanos pilī lielākoties sedza no Krievijas impērijas kases. Laiku Jelgavas pilī Luijs XVIII īsināja, nodarbojoties ar literatūru un pacietīgi gaidot, kad dzimtene viņu sauks atpakaļ. Namatēvu gatavība sniegt pajumti franču monarham bija atkarīga no politiskā izdevīguma – ja situācija mainījās, prom bija jādodas arī Luijam. Pāvila I žēlastības un nežēlastības brīži arī bija mainīgi – Luijam XVIII Jelgavā ļāva uzturēties līdz 1801. gadam, pēc tam viņam ar cara rīkojumu pils bija jāpamet un jāpārvācas uz Varšavu. 1805. gadā karali ar jaunā cara Aleksandra I ziņu atkal ielūdza Jelgavā, bet 1807. gada jūlijā pēc Krievijas un Napoleona Francijas noslēgtā Tilzītes miera Aleksandrs I paziņoja Luijam, ka “nevar vairs garantēt viņa drošību”. Francijas karalis pārcēlās uz Angliju. Sēsties tronī dzimtenē viņš varēja tikai 1814. gadā pēc Napoleona sakāves.