Pirms 220 gadiem, 1792. gada 28. februārī, Pībē, netālu no Rakveres, vācbaltu muižnieka ģimenē piedzima pasaulslavenais dabaszinātnieks, viens no embrioloģijas un salīdzinošās anatomijas pamatlicējiem Karls Ernsts fon Bērs (1792 – 1876).

Lasītākie

Pirka viesnīcas Horvātijā… Ukrainā gaismā nācis armijas pārtikas iepirkuma skandāls, kur shēmas realizētāji piesavinājušies 18 miljonus ASV dolāru 24

Mājas

10 ēdieni, kurus nekad nedrīkst dot kaķiem — jūs būsiet pārsteigti

Veselam

Brīdina par paracetamolu: pasaulē visizplatītākajam pretsāpju līdzeklim atklāta savāda blakusparādība

Lasīt citas ziņas

Lielāko daļu savu pētījumu un atklājumu fon Bērs izdarīja Kēnigsbergas universitātē un Sanktpēterburgas Zinātņu akadēmijā. Viņš pirmais aprakstīja sievietes olšūnas uzbūvi un apaugļotas olšūnas dalīšanos, kā arī norādīja, ka kopējā visiem mugurkaulniekiem raksturīgā pazīme ir horda. Bēru īpašā godā tur viņa studiju un vecumdienu pilsētā Tartu, kur tam uzcelts piemineklis.