Pirms 220 gadiem, 1792. gada 28. februārī, Pībē, netālu no Rakveres, vācbaltu muižnieka ģimenē piedzima pasaulslavenais dabaszinātnieks, viens no embrioloģijas un salīdzinošās anatomijas pamatlicējiem Karls Ernsts fon Bērs (1792 – 1876).

Lasītākie

Krievijā masveidā atceļ tradicionālās 9. maija parādes. Kas pēkšņi noticis?

Atdeva līķi bez acīm, smadzenēm un noskūtiem matiem: atklātībā nāk zvērīgas darbības, kas veiktas ar 27 gadus veco ukraiņu žurnālisti

Kokteilis

Izskan jaunas spekulācijas par dubultnieka izmantošanu pāvesta bērēs. Šoreiz runa nav par Putinu…

Lasīt citas ziņas

Lielāko daļu savu pētījumu un atklājumu fon Bērs izdarīja Kēnigsbergas universitātē un Sanktpēterburgas Zinātņu akadēmijā. Viņš pirmais aprakstīja sievietes olšūnas uzbūvi un apaugļotas olšūnas dalīšanos, kā arī norādīja, ka kopējā visiem mugurkaulniekiem raksturīgā pazīme ir horda. Bēru īpašā godā tur viņa studiju un vecumdienu pilsētā Tartu, kur tam uzcelts piemineklis.