Luvra 19. gs. sākumā.
Luvra 19. gs. sākumā.
Arhīva foto

Pirms 230 gadiem pieņem dekrētu, ka gāztā Francijas karaļa rezidencē Luvrā jābūt muzejam 0

Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
Personības TESTS. Kādu iespaidu tu par sevi radi? Šis attēls palīdzēs tev to noskaidrot
Lasīt citas ziņas

Pirms 230 gadiem revolucionārās Francijas parlaments – Nacionālā sapulce pieņēma dekrētu, ka gāztā Francijas karaļa Luija XVI Parīzes rezidencē Luvrā turpmāk jāatrodas muzejam, kur pilsoņiem izrādāma Francijas valdnieku mākslas kolekcija.

To sistemātiski veidot 17. gadsimta sākumā bija sācis vēl Luija XIII ministrs kardināls Rišeljē, tāpat plāns par dārgumu krātuves publisku izrādīšanu radās jau pirms Lielās franču revolūcijas.

CITI ŠOBRĪD LASA

Oficiāli Luvras mākslas muzejs publikai durvis vēra 1793. gada 10. augustā.

Mūsdienās tas ir pasaulē visvairāk apmeklētais mākslas muzejs. 2019. gadā to apbrīnoja 96 miljoni viesu.

Latviešiem par to pirmo reizi pavēstīja kāds autors 1868. gada “Latviešu Avīzēs”: “Tagad Louvre pilī smuki ir saliktas visas tās skunstes lietas, ko francmaņi visā plašā pasaulē salaupījuši.

Kur tik tā pirmajā Napoleona laikā franči kādu svešu zemi uzvarēja, tur viņi ļaudīm atņēma ar varu visas skunstes lietas un tad tās atveda uz Parīzi.

Apakšējā tāžē (stāvā) Louvre pilī iekš daudz kambariem salikuši tās bildes, kas no akmiņiem izcirstas vai no vara izlietas.

Tur ir jo veci skunstes darbi no veciem asīriešiem un ēģiptiešiem, no veciem grieķiem un romeriem; tur ir zvēru tēli un cilvēku bildes, tur ir veci zārki un vārti ar dažādiem nesaprotamiem virsrakstiem, ar jo ērmīgām un savādām zīmēm. (..)

Vienu trepi uz augšu, pirmajā virsetāžā atkal salikuši dārgas mālderu bildes no Itālijas, Spānijas, Holandes, Vāczemes un no pašas Francijas.

Tad tur arī visādi dārgumi no zelta, sudraba, bronzes, pērlēm un dārgiem akmeņiem izgriezti, visādi veci trauki, bļodas, glāzes, drēbes, ieroči.

Otrā virsetāžē tad atkal atrādīti daudz kuģu bildes, mašīnes, modeles un daudz citas lietas, kas visas zīmējas uz kuģošanu.

Katru dien, tik bez pirmdienas, visi kambari stāv vaļā un katrs cilvēks tur var ieiet skatīties un mācīties. Es tur esmu bijis iekšā četras dienas un katru dienu sešas stundas, un tomēr man jāliecina, ka tur vēl būtu varējis sastāvēt četras nedēļas, ir tad vēl visu gruntīgi nebūtu izmācījies un izskatījies.”

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.