Pirms 230 gadiem pieņem dekrētu, ka gāztā Francijas karaļa rezidencē Luvrā jābūt muzejam 0
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 230 gadiem revolucionārās Francijas parlaments – Nacionālā sapulce pieņēma dekrētu, ka gāztā Francijas karaļa Luija XVI Parīzes rezidencē Luvrā turpmāk jāatrodas muzejam, kur pilsoņiem izrādāma Francijas valdnieku mākslas kolekcija.
To sistemātiski veidot 17. gadsimta sākumā bija sācis vēl Luija XIII ministrs kardināls Rišeljē, tāpat plāns par dārgumu krātuves publisku izrādīšanu radās jau pirms Lielās franču revolūcijas.
Oficiāli Luvras mākslas muzejs publikai durvis vēra 1793. gada 10. augustā.
Latviešiem par to pirmo reizi pavēstīja kāds autors 1868. gada “Latviešu Avīzēs”: “Tagad Louvre pilī smuki ir saliktas visas tās skunstes lietas, ko francmaņi visā plašā pasaulē salaupījuši.
Kur tik tā pirmajā Napoleona laikā franči kādu svešu zemi uzvarēja, tur viņi ļaudīm atņēma ar varu visas skunstes lietas un tad tās atveda uz Parīzi.
Tur ir jo veci skunstes darbi no veciem asīriešiem un ēģiptiešiem, no veciem grieķiem un romeriem; tur ir zvēru tēli un cilvēku bildes, tur ir veci zārki un vārti ar dažādiem nesaprotamiem virsrakstiem, ar jo ērmīgām un savādām zīmēm. (..)
Vienu trepi uz augšu, pirmajā virsetāžā atkal salikuši dārgas mālderu bildes no Itālijas, Spānijas, Holandes, Vāczemes un no pašas Francijas.
Tad tur arī visādi dārgumi no zelta, sudraba, bronzes, pērlēm un dārgiem akmeņiem izgriezti, visādi veci trauki, bļodas, glāzes, drēbes, ieroči.
Katru dien, tik bez pirmdienas, visi kambari stāv vaļā un katrs cilvēks tur var ieiet skatīties un mācīties. Es tur esmu bijis iekšā četras dienas un katru dienu sešas stundas, un tomēr man jāliecina, ka tur vēl būtu varējis sastāvēt četras nedēļas, ir tad vēl visu gruntīgi nebūtu izmācījies un izskatījies.”