1788. gada 22. martā. Dzimis farmācijas zinātnes veicinātājs 0
Pirms 230 gadiem Parīzes aptiekāra ģimenē piedzima farmaceits un alkoloīdu ķīmijas pamatlicējs Pjērs Žozefs Peletjē (1788 – 1842). Viņa eksperimenti ar ārstnieciskajiem augiem nolūkā izdalīt no tiem ar spēcīgu fizioloģiskās iedarbības efektu apveltītas vielas – alkoloīdus – vēlāk radīja veselu farmācijas novirzienu. Peletjē un viņa kolēģa Žozefa Bjenemē Kaventū darbs ir nervu sistēmu regulējušo, sāpes un asinsspiedienu mazinošu zāļu radīšanas pamatā. Daudzi no alkoloīdiem lielās devās ir nāvējošas indes, taču dozēti sniedz pozitīvu efektu. 1817. gadā Peletjē no Brazīlijā augošās ipekakuanas jeb vemšanas saknes izdalīja aktīvo vielu emetīnu, ko lieto dizentērijas ārstēšanā, bet kas lielās devās izraisa nelabumu un vemšanu. Tajā pašā gadā sadarbībā ar Kaventū viņš izdalīja no augiem zaļo pigmentu, ko nosauca par hlorofilu un tādējādi deva savu ieguldījumu arī augu uzbūves un fizioloģijas izpratnē. Turpmākajos gados Peletjē no Indonēzijā augošā strihnīnkoka jeb dzērves acs sēklām ieguva strihnīnu, pēc tam brucīnu, kas abi ir indes, taču dozēti der nervu darbības stimulēšanai. No Dienvidamerikā augošā hinīnkoka mizas, kuras ārstnieciskais efekts malārijas un tropu drudža gadījumā bija zināms jau agrāk, Peletjē izdalīja hinīnu. 1821. gadā pienāca kārta tējas lapiņās un kafijkoka augļos esošajam kofeīnam.
