Džordžs Bramels (1778 – 1840).

Pirms 240 gadiem augsta ierēdņa ģimenē Londonā piedzima Džordžs Braiens Bramels – savā laikā Rietumeiropā ļoti pazīstama un reizē neparasta personība, jo “smukulītis Bramels” bija viens no pirmajiem modes noteicējiem, sava laikmeta “stila ikona” un dendijs. Tieši viņš ieviesa par normu kļuvušo vīrieša lietišķā apģērba etalonu – tumšs uzvalks, balts krekls ar cietu apkakli, kaklasaite vai lakatiņš, melni apavi. Bramels modes lietās, protams, pārspīlēja. Pēc dažām ziņām, spoguļa priekšā viņš varējis pavadīt līdz piecām stundām un pārģērbies vairākas reizes dienā. Zābakus viņš tīrījis ar šampanieti. Apģērbs bija vienīgais, kurā Bramels atteicās ekonomēt pat tad, kad tēva mantojums bija izšķērdēts un dendiju sāka vajāt aizdevēji. 1816. gadā viņš tamdēļ bija spiests bēgt uz Franciju, kur iekārtojās par konsulu Kānas pilsētā Normandijā, taču drīz arī šeit iekūlās dendija dzīves radītos parādos. Galu galā viņa mūžs noslēdzās Kānas nabagu patversmē, mirstot no sifilisa. Tomēr laikabiedriem viņa dzīve kalpoja kā iedvesmas avots un Bramelu savos darbos pieminējuši daudzi literāti, arī Onorē de Balzaks, Arturs Konans Doils un lords Bairons. Arī 20. gadsimtā par viņu uzņemtas daudzas filmas un sarakstītas grāmatas.