Pirms 240 gadiem, 1772. gada 29. martā, ceļojuma laikā Londonā nomira daudzus laikabiedrus fascinējušais zviedru filozofs, teologs un mistiķis Emanuels Svēdenborgs.

Lasītākie

Kokteilis

“Viņa uzvārds sākas ar burtu “B”, un viņš deva rīkojumu…” izskan jaunas spekulācijas par iesaistītajiem Timmas bojāejā

TV24

Iedzīvotājs ir neizpratnē: “Kāpēc ir tik astronomiskas cenas par zobu izraušanu? Tās šprices ir no zelta?”

Receptes

Tu tos ēdi zaļus/svaigus? Tā vairāk nedari! 5 dārzeņi, kuri pirms ēšanas jānovāra

Lasīt citas ziņas

Interesanti, ka savu nāves dienu kādā vēstulē mēnesi iepriekš viņš bija precīzi paredzējis. Svēdenborgs ticēja spiritismam, redzēja vīzijas, uzskatīja, ka sapņos kontaktējas ar garu pasauli un dažas reizes pie viņa atnācis arī Dievs. Savus darbus viņš rakstīja latīņu valodā un noformulēja “Jaunās Jeruzalemes” ticību – filozofiskos uzskatos un konstrukcijās balstītu kristīgo mācību, kam turpmākajos gados radās sekotāji visā Eiropā, tā sauktie svēdenborgieši. Svēdenborgs bija viens no veģetārisma aizsācējiem Eiropā, jo viņa ieskatā gaļu pārtikā patērējot tikai grēcīgi radījumi. Vienlaikus pret zivīm teologam iebildumu nebija.