1770. gada 11. jūnijā. Džeims Kuks atklāj pasaules dabas brīnumu 0
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 250 gadiem angļu jūrasbraucēja Džeimsa Kuka kuģis “Endeavour”, izpētot Austrālijas austrumu piekrasti, uzskrēja negaidītā sēklī – tā bija teju pirmā eiropiešu sastapšanās ar vienu no mūsu planētas dabas brīnumiem – ap 600 tūkstošu gadu gaitā tapušo Lielo Barjerrifu.
Mūsdienās Kuku godina kā tā atklājēju, kaut šo dabas veidojumu pāris gadus iepriekš bija redzējis arī franču jūrasbraucējs Luijs de Bugenvils, kurš tam neveltīja lielu uzmanību.
Savukārt Kuka kuģis gandrīz nogrima un ekspedīcija teju cieta neveiksmi.
Par laimi, paisuma vilnis to nocēla no rifa un burinieku varēja aizvadīt līdz krastam, kādas upes grīvā.
Namdariem vajadzēja pusotru mēnesi, lai saremontētu no sadursmes ar koraļļu būvi cietušo “Endeavour”.
Toties ekspedīcijas botāniķis un dabaspētnieks Džozefs Benkss remonta laikā nodevās Austrālijas cietzemes izpētei un 12. jūlijā fiksēja pierakstos, ka pirmo reizi novērojis “lielus zaķus”, ko vietējie ļaudis sauca par “gangurru”, tas ir, ķenguriem.
Pēc kuģa saremontēšanas ekspedīcija turpinājās, un augusta vidū Kuka ļaudīm izdevās uziet izeju no piekrasti sedzošā Lielā Barjerrifa labirintiem.
Mūsdienās zināms, ka Lielais Barjerrifs ir pasaulē lielākā koraļļu rifu sistēma, pasaulē lielākā būve, ko radījušas dzīvas būtnes – koraļļu polipi, un arī pasaulē lielākā ekosistēma, jo dod mājvietu vairākiem tūkstošiem citu radību.
Lielo Barjerrifu veido ap 2900 atsevišķu rifu un 900 uz koraļļu pamatnes veidotu salu, kas stiepjas 2300 km garumā un aptver 344 400 kvadrātkilometru.
