1769. gada 1. novembrī. Dzimis “Latviešu” autors 1
Pirms 250 gadiem Lēdurgas mācītāja ģimenē piedzima viens no ievērojamākajiem baltvācu apgaismotājiem, publicists, pedagogs un sabiedriskais darbinieks Garlībs Merķelis. Viņa ietekmīgākais darbs ir 1796. gadā Leipcigā izdotais “Latvieši, sevišķi Vidzemē, filozofiskā gadsimteņa beigās. Pienesums tautu un cilvēku izziņai” jeb vienkārši “Latvieši”. Ņemot vērā Merķeļa ieguldījumu latviešu pašapziņas modināšanā, akadēmiķis Jānis Stradiņš šo vīru atzinis par vienu no latviešu nacionālisma ciltstēviem. “Latviešus” tāpat uzskata par pirmo politiskās publicistikas paraugu Baltijā. Grāmatas tapšanas brīdī tās autors bija apgaismības ideju pārņemts, 25 gadus vecs Zaubes pagasta Annas muižas mājskolotājs, kurš ideālistiski cerēja tā ietekmēt Vidzemes muižniecības rudens landtāga dalībniekus, lai tie pieņemtu latviešu zemnieku stāvokli uzlabojošus lēmumus. Latviešu valodā “Latvieši” iznāca tikai 1905. gadā, taču latviešu sabiedrībā Merķeli viņa grāmatas dēļ ļoti cienīja jau 19. gadsimta vidū. 1869. gada 1. novembrī (21. oktobrī pēc vecā stila) saistībā ar Merķeļa simtgadi Rīgas Latviešu biedrība Katlakalna kapos uzstādīja viņam kapa pieminekli. Laikraksts “Baltijas Vēstnesis” tolaik rakstīja: “Latviešu tauta pie šīs piemiņas zīmes celšanas negribēja vis lepoties ar svešu zemju bagātībām, nedz svešu zemju skunstēm, nē, viņa meklēja savā pašu zemē materiālu priekš sava labdara piemiņas, viņa gāja dabu lūgt, būt par skunstnieku pie šī materiāla aptēšanas, viņa izcēla lielu, prastu granītakmeni no Daugavas, uzvēla to kalnā un uzstādīja par piemiņas zīmi.”
