Pirms 260 gadiem, 1754. gada 21. augustā, Lugaras pilsētiņā Skotijā atvaļināta karavīra ģimenē piedzima nākamais izgudrotājs un inženieris Viljams Mērdoks.

Lasītākie

Kokteilis

Ūdensvīrs – orangutāns, Dvīņi – lapsa: kāds savvaļas dzīvnieks tu esi pēc zodiaka zīmes

Omīte noved līdz izmisumam telefonkrāpniekus, nogurdinot ar stāstiem par pīrādziņiem – jauns veids, kā tik galā ar noziedzniekiem 31

Viņi nebija muļķi: atklāj patieso iemeslu, kāpēc ziemeļkorejiešus tik steidzami aizvāca no frontes

Lasīt citas ziņas

Viņa devums civilizācijas attīstībā ir gāzes apgaismojuma ieviešana un tvaika mašīnu spēka izmantošanas popularizēšana rūpniecībā, kā arī tvaika dzinēju konstrukcijas uzlabojumi. Apgaismojuma ziņā Mērdoks eksperimentēja ar deggāzi, kas iegūta, karsējot akmeņogles. Ap 1794. gadu viņš ievilka istabā metāla caurules gāzes vadu un izgaismoja telpu ar atklātu gāzes liesmu. Primitīvas gāzes ieguves iekārta atradās mājas pagalmā. Līdz tam telpās tumsu kliedēja ar eļļas lampiņu vai sveču palīdzību. 19. gadsimta sākumā pirmās gāzes degļu laternas parādījās ražošanas uzņēmumos un Mērdoks kļuva par līdzīpašnieku firmai, kas nodarbojās ar gāzes gaismekļu izgatavošanu, kaut gan patentēt izgudrojumu viņam neizdevās.