Pirms 260 gadiem, 1753. gada 7. jūnijā, Anglijas karalis Georgs II apstiprināja parlamenta lēmumu iegādāties un ņemt valsts paspārnē tā paša gada janvārī mirušā dabaszinātnieka un mediķa sera Hensa Slouna kolekciju.

Lasītākie

“Valsts “pārvaldei” vajadzētu degt zilās ugunīs!” Lato Lapsa esot atklājis informāciju par milzīgu naudas summu izšķiešanu uz valsts aizsardzības rēķina

Krimināls

Kristīni izsekoja un izkrāpa 10 000 eiro: noved līdz stadijai, ka biju gatava atdod visu, lai tikai tiktu projām, kaut kur drošībā!

Ak, skaistā jaunība! Seši apģērba krāsu toņi, kas palīdzēs jums izskatīties dažus gadus jaunākam

Lasīt citas ziņas

Tādējādi tika likts pamats pasaulslavenajam Britu muzejam, kas publikai durvis vēra 1759. gadā. Karaliskās biedrības vadītājs Slouns bija dedzīgs kolekcionārs, kas dažādus eksotiskus un vērtīgus priekšmetus bija vācis jau kopš 17. gadsimta beigām. Viņam piederēja tālu zemju augu herbāriji, insektu, minerālu, fosiliju, monētu, gleznu kolekcijas, antikvāri priekšmeti no Ēģiptes, Dienvidamerikas un Ziemeļamerikas, Āzijas zemēm. Slouns bija pazīstams arī kā bukinists. Viņa īpašumā atradās pat dienvidjūru pirātu dienasgrāmatas. Kolekcionārs savas bagātības nodošanu nācijai paredzēja testamentā ar noteikumu, ka parlaments samaksās 20 tūkstošus mārciņu testamenta izpildītājam. Prasība tika izpildīta. Samaksātā summa bija vien niecīga daļa no Slouna kolekcijas vērtības.