Pirms 260 gadiem, 1753. gada 16. janvārī, Blankenfeldes muižā piedzima mehāniķis un izgudrotājs Johans Ernests Bīnemanis (1753 – 1806) – viens no pirmajiem Jelgavas “Academia Petrina” studentiem, ārkārtīgi apdāvināts latviešu dzimtcilvēku dēls, kurš izgatavoja Latvijā pirmos aerostatus un zibensnovedējus.

Lasītākie

Kokteilis

Kā zināt, ka esi pieaudzis? 14 skumji, bet smieklīgi pierādījumi 3

Kokteilis

Aunam olu kultenis, Vēžiem – mīksti vārītas. Kāda veida brokastu olas ir atbilstošas tavai zodiaka zīmei

Krimināls

Kristīni izsekoja un izkrāpa 10 000 eiro: noved līdz stadijai, ka biju gatava atdod visu, lai tikai tiktu projām, kaut kur drošībā!

Lasīt citas ziņas

Bīnemaņa gaisa baloni gan bija par mazu, lai paceltu gaisā cilvēku, taču viņš tos konstruēja jau pāris gadu pēc sensacionālajiem brāļu Mongolfjē lidojumiem Francijā. Blankenfeldes censoni tamdēļ piesauc arī kā Latvijas gaisa kuģošanas celmlauzi. Viņa pirmais aerostats bija tikai 54 cm diametrā. Tas pacēlās gaisā 1785. gada 26. jūnijā Jelgavā un tika veltīts Kurzemes un Zemgales hercogam Pēterim Bīronam un viņa sievai hercogienei Dorotejai. Lielākais Bīnemaņa balons startēja 1786. gadā un bija 5,2 m diametrā. Talantīgais izgudrotājs tomēr krita hercoga nežēlastībā “nekārtīgā dzīvesveida” dēļ. 1801. gadā viņš pārcēlās uz Pēterburgu, kur arī nomira.