1749. gada 27. aprīlī. Hendelis izglābj karaļa svētkus 0
Pirms 270 gadiem Londonā par godu iepriekšējā gada oktobrī noslēgtajam Āhenes miera līgumam, kas izbeidza tā saukto Austrijas mantojuma karu, kurā Anglija un Austrija cīnījās pret Prūsiju un Franciju, notika lielas svinības.
To centrālais elements bija grandioza uguņošana īpaši pēc Anglijas karaļa Džordža II pasūtījuma Georga Frīdriha Hendeļa komponētas svītas “Karaliskā uguņošanas mūzika” pavadībā.
Skaņdarbs bija jāatskaņo Londonas Grīnparkā uz brīvdabas skatuves, turklāt Hendelim nācās rēķināties ar troksni, ko radīs pirotehnika, tādēļ izteikti akcents tika izdarīts uz pūšamajiem instrumentiem. Tā bija karaļa prasība – iztikt tikai ar pūšamajiem un sitaminstrumentiem, lai gan komponists bija vēlējies arī stīgas.
Publikas interese par grandiozo skaņdarbu bija milzīga, un 21. aprīlī, kad Temzas malas Voksholas dārzos notika ģenerālmēģinājums, tajā noklausījās ap 12 tūkstošiem londoniešu, kas pilnībā bloķēja pāri upei vedošos tiltus.
Iecerētie svētki gandrīz izgāzās un pārvērtās katastrofā.
Pirmkārt, visu dienu lija lietus. Otrkārt, izjuka iecerētais scenārijs – pirms uguņošanas bija jāskan 101 lielgabala šāvienam un tad reizē ar uguņošanu jāsāk skanēt mūzikai.
Ar signālšāvieniem kaut kas nogāja greizi un skaņdarba uvertīra sākās jau pirms uguņošanas. Turklāt daļa pirotehnikas bija kļuvusi mitra, kas noveda pie daudzām kļūmēm. Raķetes nelidoja, kā plānots un nomaldījušās petardes aizdedzināja paviljonu, kurā sēdēja 112 muzikantu orķestris.
Vairāki cilvēki publikā un pasākumu nodrošinošo karavīru vidū guva ievainojumus. Laikabiedri liecinājuši, ka vienīgais faktors, kas ļāvis visu novest līdz galam un saglābis situāciju, bijusi Hendeļa mūzika.
