Hernhūtiešu kustības dibinātājs grāfs fon Cincendorfs.

Pirms 280 gadiem, pateicoties brāļu draudžu jeb hernhūtiešu kustības aktīvistiem Vidzemē, Valmiermuižā izveidoja pirmo latviešu skolotāju semināru. Nopelni pienākas apgaismības ideju vadītajai Valmiermuižas nomniecei, ģenerāļa fon Hallarta atraitnei Magdalēnai Elizabetei, kā arī Vidzemes landrātam, ģenerālmajoram Baltazaram fon Kampenhauzenam, Ungurmuižas īpašniekam. Par viņu naudu tika pirkta gan zeme skolai, gan gādāti vajadzīgie būvmateriāli. Vēlāk fon Hallarte ar domubiedriem nodrošināja arī visus ar semināra pastāvēšanu saistītos izdevumus. Savukārt vairākus skolotājus vācu zemēs sagādāja brāļu draudžu kustības dibinātājs grāfs Nikolajs Ludvigs fon Cincendorfs no Saksijas. Skolotāji, lai varētu godam veikt savus pienākumus, mācījās latviešu valodu. Pirmie astoņi semināristi bija latviešu zemnieku atvases no Valmiermuižas, kam drīz pievienojās kāds Šķestera Pēteris, kam vajadzēja kļūt par skolotāju Kaugurmuižā. Divus gadus vēlāk zinības šajā mācību iestādē apguva jau aptuveni 100 latviešu censoņu. Semināristu vecums bija ļoti dažāds – kādam bijuši vien septiņi gadi, citam 30, bet pārsvarā bijuši pusaugu zēni. Mācības ilga visu gadu. Semināristi līdztekus pamatizglītībai apguva dziedāšanu, vingrošanu, mūziku. Valmiermuiža izveidojās par latviešu izglītošanās centru Vidzemē. No šī semināra izauga vēlāk slavenie latviešu skolotāju semināri Valmierā un Valkā.