Pirms 300 gadiem Krievijas cars Pēteris I pēc uzvarētā Ziemeļu kara pasludināja sevi par “Tēvzemes Tēvu “ 26
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 300 gadiem Visas Krievijas cars Pēteris I Romanovs pēc uzvarētā Ziemeļu kara un jaunu teritoriju, tajā skaitā Vidzemes un Igaunijas, iegūšanas no Zviedrijas Sanktpēterburgā pasludināja sevi par “Tēvzemes Tēvu (Отeц Отечествa) un Viskrievijas imperatoru Pēteri Lielo”.
Tādējādi Pēteris I ieguva gan augstāko laicīgo, gan arī garīgo varu valstī. Krievija kļuva par impēriju un pieteica sevi kā Eiropas lielvaru. Oficiāli skaitījās, ka jaunie tituli ir Senāta un pareizticīgās baznīcas sinodes dāvana caram, atsaucoties uz “Romas Senāta tradīcijām”, taču tā, protams, bija paša Pētera I vēlme un ideja.
Turpinot valsts rietumnieciskošanu, tika nolemts atteikties no agrākajiem Krievijas valdniekiem tradicionālās Monomaha cepures, tās vietā par valdnieka regāliju izvēloties Rietumeiropā ierasto kroni.
Kronēšanas un jaunā titula uzsaukšanas ceremoniju pavadīja 125 karakuģu lielgabalu salūts Ņevā, kā arī karaspēka vienību šauteņu zalves. Uguņošana jaunās impērijas galvaspilsētā turpinājās līdz pulksten trijiem naktī.
Ceremonijā piedalījās daudzu valstu diplomāti, taču ne visas valstis steidzās atzīt cara jaunos titulus un Krieviju kā impēriju. Viena no pēdējām 1764. gadā to izdarīja Žečpospoļita, tas ir, Polijas un Lietuvas karaliste.
Krievijas impērija kā valsts, kurā valda Romanovu dinastija, turpināja pastāvēt līdz 1917. gada Februāra revolūcijai, līdz pēdējais imperators Nikolajs II atteicās no troņa.
