19. gs. beigu romantizētā glezna “Mirušā Kārļa XII nogādāšana dzimtenē”.

Pirms 300 gadiem, Ziemeļu kara gaitā, Fredrikstenas cietokšņa aplenkuma laikā dāņu kontrolētajā Norvēģijā līdz galam nenoskaidrotos apstākļos gāja bojā kareivīgais Zviedrijas karalis Kārlis XII – pievakarē karalis bija nolēmis pārbaudīt, kā veicas aplenkuma ierakumu un vaļņu izbūves darbi, bet inspekcijas laikā viņu deniņos skāra lode vai šrapnelis. Brūce bija caurejoša un nāve iestājās uzreiz. Valdnieka pavadoņi atradās tuvumā, taču ne tieši līdzās. Jau visai drīz radās aizdomas, ka liktenīgais šāviens nācis nevis no aplenktā cietokšņa vaļņiem, bet no kāda sazvērnieka ieroča pašu rindās. Skaidras atbildes nav jo­projām, jo ekspertu domas gan tad, gan tagad jautājumā par to, no kuras puses lode raidīta, dalās, par spīti tam, ka mumificētajam karaļa ķermenim dažādos laikos tikušas veiktas kopumā četras autopsijas, pēdējā 1917. gadā. Nav arī izslēdzams, ka liktenīga bija nevis lode, bet kāda granātas šķemba vai šrapnelis – norvēģi taču pastāvīgi apšaudīja aplencēju pozīcijas. Vairākums vēsturnieku mūsdienās sliecas uzskatīt, ka Kārlis XII tomēr, visticamāk, kritis no pretinieka šrapneļa, ne nodevēja lodes. Jebkurā gadījumā skaidrs, kas notika pēc tam, – par spīti mēģinājumiem noklusēt karaļa nāvi, ziņa vēja ātrumā apskrēja karavīru rindas. 14. decembrī tika pieņemts lēmums pārtraukt aplenkumu un atgriezties ar mirušo valdnieku Zviedrijā. Atkāpšanās bargas ziemas apstākļos izvērtās nekoordinēta un steidzīga. Tās laikā daudzi karavīri gāja bojā no aukstuma un bada. Tikmēr Zviedrijas troni pārņēma Kārļa XII māsa Ulrika Eleonora.