Pirms 310 gadiem dzimis Žans Žaks Ruso. Kāds viņš bija? 0
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 310 gadiem protestantiskā pulksteņmeistara ģimenē Ženēvā, Šveicē piedzima viens no sava laika ietekmīgākajiem intelektuāļiem, viens no pazīstamākajiem 18. gadsimta apgaismības laikmeta klasiķiem, filozofs, pedagogs, dabaszinātnieks, rakstnieks, arī komponists Žans Žaks Ruso (1712–1778).
Viņa politiskās un filozofiskās idejas kalpoja par Lielās Franču revolūcijas ideoloģisko pamatu, bet, tālākā perspektīvā raugoties, tās uzskata arī par vienu no izejas punktiem tam, ko sauc par šodienas Eiropas pamatvērtībām. Ruso pirmais mēģināja izskaidrot sociālās nevienlīdzības iemeslus un uzskatīja, ka augstākajai varai valstī jāpieder tautai.
Šī vara ir absolūta, to nevar atņemt un tai vienmēr ir taisnība. Savukārt indivīdu pret sociālā līguma ceļā izveidotās valsts patvaļu jāsargā likumiem, kurus pieņem ar tautas akceptu un kuru ievērošana valdībām ir obligāta. Likuma priekšā visi sabiedrības locekļi ir vienādi.
Uzskata, ka, balstoties Ruso idejās, laika gaitā izveidojušies parlamentārisma un demokrātijas pamatprincipi, piemēram, par amatpersonu termiņu ierobežošanu, referendumu un tamlīdzīgi. Vienlaikus Ruso ir daudz kritizēts gan par to, ka viņa idejas bijušas pārāk romantizētas, gan par skeptisko attieksmi pret zinātnes un mākslas lomu sabiedrībā un civilizāciju kopumā.
Jāpiebilst, ka Ruso idejas 18.–19. gadsimtā ietekmēja vācbaltu inteliģences aprindas, tās sāka domāt arī par latviešu un igauņu “bauriem” kā par potenciāli līdzvērtīgu sabiedrības daļu. Tostarp arī Garlībs Merķelis (1769–1850) bija Ruso uzskatu piekritējs.
