1708. gada 3. novembrī. Ukraiņi pāriet zviedru pusē, seko terors 0
Pirms 310 gadiem Zaporožjes kazaku hetmanis Ivans Mazepa (1639–1709), kurš Ziemeļu kara sākumā skaitījās Krievijas cara Pētera I sabiedrotais, pārgāja Zviedrijas karaļa Kārļa XII pusē.
PSRS pastāvēšanas gados Mazepu šī soļa dēļ lādēja kā nodevēju un viņa stāstu pasniedza ļoti vienkāršoti, taču mūsdienu Ukrainā viņu godina kā nacionālo varoni.
Uzskata, ka Mazepa vēlējies pārorientēt Zaporožjes kazaku zemes no Krievijas uz Eiropu, kā arī Ukrainas neatkarību, taču cietis neveiksmi.
Kazaku loma Krievijas karaspēkā Pētera I laikos, salīdzinot ar 17. gadsimtu, jau bija krietni mazinājusies, un daudzi juta neapmierinātību, ka irregulārās, nedisciplinētās kazaku daļas kaujās tiek izmantotas par “lielgabalu gaļu”.
Vienlaikus neapmierinātību raisīja Pētera I brutālie centieni iedibināt pieaugošu kontroli pār Zaporožjes kazaku zemēm. Uzskata, ka Mazepa jau vismaz kopš 1706. gada meklējis iespēju saraut saites ar Krieviju.
Kārlim XII viņš 1708. gadā apsolīja 100 tūkstošu kazaku armiju un ziemošanas iespējas savā galvaspilsētā Baturinā, ja zviedri Ziemeļu kara gaitā iebruktu Ukrainā.
Kopā ar Mazepu zviedru pusē pārgāja ap 7000 kazaku, taču cara sūtītais kņaza Meņšikova karaspēks ieņēma un izpostīja Baturinu, nogalinot ap 6000 pilsētas iedzīvotāju. Vismazākās aizdomas par simpātijām Mazepam turpmāk varēja būt par pamatu slaktiņam.
Ar teroru un represijām Pēterim I izdevās iedzīt bailes vairākumā Zaporožjes kazaku un atturēt no pievienošanās Mazepam. Daudzi jau tāpat ar neuzticību lūkojās uz zviedriem, kas bija citas ticības, protestanti. Kārļa XII armijas sakāve Poltavas kaujā 1709. gada vasarā pilnībā pārvilka svītru Mazepas iecerēm.
