1702. gada 26. augustā. Marienburgas krišana un tās sekas 5
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 320 gadiem Lielā Ziemeļu kara laikā Krievijas cara Pētera I karaspēks grāfa Šeremetjeva vadībā ieņēma Alūksnes, tolaik Marienburgas, pili, kuras aplenkums sākās 19. jūlijā.
Ap 300 vīru lielais zviedru un latviešu zemessargu garnizons kapitulēja, kad pils tālāka aizstāvēšana kļuva neiespējama, jo krievi cietoksni uz Alūksnes ezera salas varēja netraucēti apšaudīt ar lielgabaliem no Tempļa kalna.
Nostāsti vēsta, ka kāds zviedru artilērijas kapteinis kapitulācijas brīdī aizdedzinājis pils torņa pulvera pagrabu. Eksplozija sagrāvusi viduslaikos būvēto cietoksni.
Mūsdienu arheoloģiskie izrakumi lielajā pils Dienvidu tornī liecina, ka ap šo laiku tur tiešām plosījies pamatīgs ugunsgrēks, kas sagrāvis visus starpstāvu pārsegumus, kas iegruvuši līdz pagrabam.
Saskaņā ar leģendu, pils uzspridzināšana saniknojusi krievus, un tie aizveduši gūstā ne vien visus aizstāvjus, kam pirms tam solīja iespēju aiziet ar ieročiem rokās, bet arī civiliedzīvotājus.
Alūksnes mācītājs un Bībeles tulkotājs Ernsts Gliks (1654–1705) basām kājām un Bībeli rokās pilsētas iedzīvotāju priekšgalā devies uz Šeremetjeva telti, lai lūgtu žēlastību sev un pārējiem alūksniešiem, turklāt it kā esot to darījis krievu valodā, ko pratis.
No aizdzīšanas gūstā tas tomēr nav glābis.
Kā zināms, uz Maskavu aizvestais Gliks, izglītības dēļ augstu vērtēts, kļuva par, mūsdienu terminoloģijā izsakoties, Krievijas diplomātu augstskolas rektoru, veidoja mācību līdzekļus un lasīja lekcijas nākamajiem impērijas diplomātiem.
Savukārt viņa audžumeita Marta Skovronska kļuva par Pētera I mīļāko un pēc tam Krievijas ķeizarieni Katrīnu I, valdot no 1725. līdz 1727. gadam.
