1700. gada 12. februārī. Sakši iebrūk Vidzemē 0
Pirms 320 gadiem Saksijas kūrfirsta karaspēks feldmaršala Jakoba Heinriha fon Fleminga vadībā pie Olaines pārgāja Misas upi un iebruka zviedru Vidzemē. Līdz ar to Latvijas teritorijai postošais un politiskā ziņā liktenīgais Lielais Ziemeļu karš bija ienācis mūsu zemē. Pretzviedru koalīcijā apvienojās Saksija, kuras kūrfirsts Augusts II Stiprais skaitījās arī Polijas karalis, Dānija un Krievija.
Katrai no šīm valstīm reģionā bija savas intereses. Saksijas gadījumā Augusts II Stiprais, 1697. gadā panākot ievēlēšanu par Polijas karali, bija poļu dižciltīgajiem apsolījis, ka iegūs Vidzemi Polijas kronim. Kūrfirsta rīcībā karagājienā atradās ap 12 tūkstošiem kājnieku un 600 jātnieku.
Sakšu pirmais mērķis bija zviedru Vidzemes galvaspilsēta Rīga, ko aizsargāja ap 2000 karavīru. Tomēr aplenkumam trūka artilērijas, munīcijas un spēka nebija gana daudz, tāpēc no nodoma nācās atteikties. Sakši gan ieņēma Pārdaugavas Kobronskansti un Daugavgrīvas cietoksni, taču bija spiesti atstāt Rīgas pievārti un devās dziļāk Vidzemē.
Iebrucēji cerēja, ka Vidzemes muižnieks, Vaidavas muižas īpašnieks Johans Reinholds Patkuls, kurš bija krasi noskaņots pret zviedru varu, sarīkos sacelšanos, taču šis plāns neizdevās. Vidzemes muižniecība saglabāja lojalitāti jaunajam Zviedrijas karalim Kārlim XII.
Tikmēr sakši par savu galveno atbalsta punktu padarīja spēcīgo Kokneses pili. Sakšu laiki Vidzemē beidzās 1701. gada vasarā pēc tam, kad minētā gada 19. jūlijā Kārlis XII, izrādīdamies talantīgs un enerģisks karavadonis, ieradās palīgā Rīgai un sakāva sakšus slavenajā Spilves kaujā.
