170 leģionāru pārapbedīšana – ne tik drīz 0
Aizvadītajā vasarā Krievijas Novgorodas apgabalā ekshumēto Otrajā pasaules karā kritušo latviešu leģionāru mirstīgās atliekas šobrīd atrodas īpašā glabātavā Novgorodā vai Sebežā, bet to pārvešana dzimtenē notiks tikai pēc identifikācijas procedūras pabeigšanas, kas kopā ar formalitātēm prasīs aptuveni divus gadus, apstiprināja Brāļu kapu komitejas (BKK) vadītājs Arnis Āboltiņš.
Izrakti 354 karavīri
Meklēšanas vienība “Leģenda” BKK uzdevumā aizvadītā gada augustā kopā ar vācu speciālistiem veica izrakumus Otrajā pasaules karā Vācijas pusē karojušo karavīru kapsētā staignā, meža un brikšņu klātā apvidū pie bijušās Krečno sādžas, kuras dabā vairs nav.
“Tur kapsētā ir divi bloki, katrā apmēram pa 20 rindām. Vienā blokā izrakti 354 karavīri, no kuriem maksimums 171, iespējams, ir latvietis,” stāsta Āboltiņš.
Laikā no 1943. gada pavasara līdz 1944. gada janvārim/februārim Krečno ietilpa latviešu leģiona 2. brigādes (vēlāk 19. divīzija) kontrolētajā, ap 20 km garajā Volhovas frontes iecirknī. Pie sādžas atradās brigādes štābs un piefrontes lazarete. Kapsētā apbedītie karavīri pārsvarā ir lazaretē mirušie.
A. Āboltiņš norāda, ka Krečno nav vienīgā karavīru kapsēta attiecīgajā rajonā: “Ir atmiņas, ir cīņu dalībnieku zīmētas shēmas. Tur apkārtnē ir vēl kādas trīs četras, bet daļu no tām vācieši jau rakuši. Apmēram 200 latvieši no turienes jau pārvesti un apglabāti lielajā vācu karavīru kopkapsētā Novgorodā. Viņu vārdi ir uz piemiņas plāksnēm. Tos cilvēkus vairs ārā neraks.”
Zuduši Krečno
Dabā kapsētu pirms pāris gadiem sazīmēja vācu speciālistu ekspedīcija no “Volksbund Deutsche Kriegsgräberfürsorge e.V” (“Tautas apvienība karā kritušo vāciešu kapu aprūpei”), kas rūpējas par karā kritušo Vācijas armijas karavīru kapu aprūpi un pārapbedīšanu. Vācija un Krievija ir noslēgušas attiecīgus līgumus.
Tie ļauj vāciešiem meklēt Krievijas teritorijā un pārapbedīt savus kritušos karavīrus, savukārt Latviju un Vāciju vieno līgums, kas paredz, ka identificētie latviešu leģiona kritušie nonāk BKK rīcībā. Pagājušajā vasarā raktā lazaretes kapsēta pie Krečno iekārtota vēl 1942. gadā, tātad pirms tur pozīcijās ieradās latviešu leģionāri. Kapsētā apbedīti arī vācu, spāņu un holandiešu karavīri. Ekshumācijā, kurā piedalījās ap 20 “Leģendas” vīru kopā ar pieciem speciālistiem no Vācijas, notika vācu jurisdikcijā saskaņā ar izrakumu atļauju, ko no Krievijas varasiestādēm saņēmusi Vācija.
Meklētāju pieredze liecina, ka, izceļot karavīrus no pamestajām frontes kapsētām, uzreiz precīzi identificēt iespējams vien nelielu daļu. Pārējo personību jācenšas noteikt pēc arhīvu dokumentiem, kuros fiksēta kārtība, kādā tie guldīti zemes klēpī. Diemžēl ne vienmēr iespējams precīzi pateikt, vai atrastie kauli ir tā vai cita karavīra.
Krečno gadījumā identifikācija rit pēc dokumentos reģistrētās kapu rindas un kapa numura. Tā kā tie ir lazaretes kapi, tad ne visiem tajos guldītajiem bijuši karavīru metāla žetoni (“Erkennungsmarke”). Vairākumam mirušo personas datus uzdrukāja uz papīra lapiņas, ielika pudelē, kuras kakliņu aizlakoja un apraka līdzās. Taču vairāk nekā 70 gadu laikā pudelēs tomēr iesūcies ūdens, papīru neglābjami sabojājot.
Āboltiņš stāsta, ka pašreizējā “darba sarakstā” 164 ekshumētie ir latvieši, no kuriem 20 identificēti pēc karavīra žetoniem, kamēr pārējo 140 izrakto identitāte atrodas noskaidrošanas stadijā. Tiesa, saskaņā ar dokumentiem ārpus kapsētas kaut kur tuvumā jābūt vēl sešu latviešu karavīru kapiem. Tie pagājušajā vasarā nav atrasti. Tā laika tradīcijas paredzēja ārpus karavīru kapsētām glabāt pašnāvniekus un pēc kara tiesas lēmuma nošautos.
Nenoskaidrots palicis arī leģiona kapteiņa Kārļa Šnēberga (1892–1943) kaps. Atmiņās rakstīts, ka viņš apbedīts Krečno apkaimē, taču šīs kapsētas sarakstos viņa vārds neparādās, kas liek domāt, ka tuvumā bijusi vēl kāda apbedījumu vieta.
Šnēbergs bija visai ievērojama personība Latvijas militārajā vēsturē
– Latvijas Neatkarības kara dalībnieks, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris; 30. gadu beigās dienējis Latvijas armijā, padomju okupācijas periodā ieskaitīts 24. teritoriālā korpusā, atvaļināts 1941. gada 28. februārī, 1941. gadā piedalījies Ventspils pašaizsardzības vienību cīņās pret sarkano armiju, pēc tam bijis Alūksnes drošības policijas priekšnieks, kopš 1943. gada latviešu leģionā, bataljona komandieris Volhovas frontē. Šnēbergs divas reizes apbalvots ar Dzelzs krustu. 1943. gada 7. oktobrī viņu smagi ievainoja, un divas dienas vēlāk kapteinis nomira.
Identifikācija vācu ziņā
Brāļu kapu komitejas pārstāvis skaidro, ka šobrīd visi ekshumētie gaida savu pārapbedīšanu vācu organizācijas noīrētajos “kaulu depo” Sebežā vai Novgorodā. Mājās vedīs tikai identificētos leģionārus, neidentificētos guldīs vācu karavīru kopkapsētā Novgorodā. Bet vispirms ekspertiem Vācijā jādara viss iespējamais, lai kritušos identificētu.
Dokumentos ierakstītais tiek salīdzināts ar kaulu materiāla nolasāmajām pazīmēm – nosakot aptuveno vecumu, augumu, kā arī izmantojot mirušajam līdzās atrastās lietas. Tieši eksperti Vācijā ir tie, kas pieņem lēmumu, kuri no atrastajiem atzīstami par latviešiem, un ziņo par to BKK.
Āboltiņš gan norāda, ka kritušo vārdi un dzimšanas vietas vienalga jāprecizē Latvijā. Jāņem vērā, ka sarakstus toreiz veidoja vācieši – latviešu vārdu atveidojums viņu izpildījumā ne vienmēr bijis precīzs. Tas ir iemesls, kādēļ janvāra beigās meklētāju vienības “Leģenda” “Facebook” profilā publicētais Krečno atrasto karavīru saraksts nav uzskatāms par galēju – tajā minētais vēl jāprecizē, tostarp salīdzinot ar vācu okupācijas laika avīzēs publicētajiem nekrologiem.
Arnis Āboltiņš sola, ka tuvākajā laikā precīzs saraksts ar sīkākiem personas datiem būs lasāms BKK vietnē “bkkomiteja.lv”. Tur drīzumā paredzēts publicēt arī Novgorodas vācu karavīru kapsētā jau agrāk pārapbedīto latviešu vārdus.
Turpinās rakt
Šā gada darbi atkarīgi no laika apstākļiem un atbildīgās Vācijas organizācijas, kas vēl nav darījusi zināmu, kur plāno pieprasīt rakšanas atļaujas Krievijas varasiestādēm. “Pagājušais bija sauss gads, un Krečno varēja vismaz ar traktoru piebraukt. Bet iepriekšējos gados, kad vācieši meklēja to vietu, viņi bija braukuši ar laivu, jo līdzās esošā Volhovas pieteka Keresta pārplūst,” tā Āboltiņš. Viņš spriež, ka šovasar vajadzētu pārbaudīt Krečno kapu otro bloku.
Vācieši tāpat esot izteikušies, ka varētu pameklēt apbedījumus Ostrovas apkaimē, kas arī ir latviešu leģionāru cīņu vieta un kur tāpat ir latviešu leģionāru kapi. 2015. gadā no Krievijas jau izdevās pārvest 236 Pleskavas pusē kritušos latviešu karavīrus, kurus 2016. gada 8. maijā ar militāru godu apbedīja Tukuma novada Lestenes Brāļu kapos. Pagaidām tā ir vienīgā reize, kad ko tādu izdevies paveikt, taču Arnis Āboltiņš ir pārliecināts, ka būs vēl citas.
