15. Spēle – mazulis 0
Bieži vien zemapziņa bērniem atgādina laiku, kad viņi bija pavisam maziņi un laimīgi, jo atradās drošībā. Viņi sāk uzvesties kā zīdaiņi, šļupstēt, prasīties uz rokām. Paspēlējiet šo spēli “mazulis”, bet tad “pārvērtiet” viņu par pieaugušo. Dodiet bērnam iespēju izrīkot – lai viņš pieņem jūs par pavāru savā virtuvē, lai izvēlas pastaigas maršrutu utt.
16. Loģisks solis
Agresijai meklējam veidus, kā to pēc iespējas nekaitīgi izlādēt – spaidot burbuļplēvi, kaujoties ar spilveniem, sitot naglas u.tml. Ja bērnam ir bailes no skaļām skaņām – spēles ar aplausiem, mūzikas instrumenti. Ja ir bailes no pieskārieniem – iztēlojamies, ka līst. Vispirms lietus čabina uz bērna plaukstām (ar pirkstu spilventiņiem viegli piesitam pie bērna rociņām), tad pa visu ķermeni. Lietus var būt gan stiprāks, gan ne tik stiprs.
17. Lēkāšana
Nemierīgi, nervozi bērni intuitīvi izvēlas rotaļas ar lēkāšanu. Viņi labprāt lēkā uz batuta vai vienkārši pa gultu. Lēkāšana noņem stresu, ļauj izjust gan atsperšanos uz pēdas, gan «bezsvara stāvokli». Nevajadzētu aizliegt bērniem lēkāt, gluži otrādi – vajadzētu izveidot īpašas vietas lēkāšanai. Piemēram – “šeit var lēkāt uz vienas kājas, te – uz abām”.
Nosauktās spēles mājas lapā vospitaj.com ieteikusi bērnu un ģimenes psiholoģe Svetlana Roiza.
Spēles balstās uz teoriju, ka zemapziņa tiecas izdziedināties, meklē veidus, kā harmonizēt personību. Zemapziņa runā simbolu, sajūtu, tēlu un metaforu valodā. Piedāvājot “veselīgu” metaforu – mēs dodam stimulu šim brīnumainajam dziedināšanās procesam.
Psiholoģe aicina atcerēties – bērns pats lūgs pat vairākas reizes atkārtot tās spēles un nodarbes, kas viņam ir derīgas un veselīgas. Pieaugušajiem pacietīgi un priecīgi jāatsaucas. Bērns nespēlēs spēles, kas izraisa emocijas, kurām viņš nav gatavs. Mums jāizturas pret to ar cieņu un nav jāuzstāj. Ja nolemjam nodarboties ar bērnu, to nevar darīt steigā vai brīžos, kad paši nejūtamies īpaši harmoniski.
Avots: vospitaj.com
