17 spēles, lai mazinātu stresu un trauksmi bērnam 0
Bērnu un ģimenes psiholoģe Svetlana Roiza iesaka spēles, lai bērniem mazinātu stresu un satraukumu. Mūsu zemapziņa tiecas pēc izdziedināšanās, meklē iespēju būt harmonijā. Zemapziņa sniedz atbildes simbolu, sajūtu, tēlu un metoforu veidā. Piedāvājot “veselīgu” metaforu, mēs dodam it kā grūdienu pašdziedināšanās iespējai. Izmantojot tālākās spēles kopā ar bērniem, ir svarīgi, lai pats pieaugušais būtu harmonisks.
1. Augs
Izmantojam metaforu par augu, kurš dzen saknes jaunā vietā. Saceram pasaku (zīmējam, veidojam no plastilīna, izmantojam dabas materiālus un “atdzīvinām” tos, pielīmējot uzzīmētas actiņas u.tml.) par sēkliņu (ziedu vai mazu kociņu), kurš pārstādīts citā podiņā (to aiznesis vējš vai sēkliņa pati devusies ceļojumā). Par to, kā augs iejūtas jaunajā vietā, kā iepazīst apkārtni, iesakņojas, iedzīvojas. Tad sāk ziedēt, pie viņa atlido draugi – putni, atnāk zvēriņi. Ja bērns saka, ka koks jūtas neērti un nedroši, jautā – kas varētu viņam palīdzēt, varbūt žogs, varbūt eņģelis vai feja, varbūt kāds draugs pieaugušais. Pēc pasakas sacerēšanas varat doties dabā, aplūkot kādu īstu koku, noglāstīt to, apsiet lentīti utt.
2. Dzīves līnija
Stresu pārdzīvojušie bērni „iekapsulējas” iepriekšējos traumatiskajos notikumos. Viņi it kā ir atdalīti no realitātes. Atgriezties realitātē palīdzēs spēle – “Dzīves līnija”. Garu lentu izstiepjam taisnā līnijā. Labi noderētu virtene ar mirgojošām lampiņām. Atkarībā no tā, cik gadu ir bērnam, liekam uz līnijas spilgtus objektus (derēs arī kurpes) – dažu soļu attālumā vienu no otra. Papildus uzliekam zīmi + 1 (gadu pēc pašreizējā vecuma) un + 1 (5 gadus pēc).
Kopumā līnija ir daudz garāka nekā saliktās gadu atzīmes. Bērns nostājas uz pirmās. Atgādinām, ka šis ir punkts, kurā viņam bija tikai gadiņš, bērni vēl tikai mācās staigāt. Bērns var apsēsties, palūgt, lai viņu paņem rokās.
Katrā pieturā sakiet patiesus vārdus. “Ak! Vēl viens gadiņš! Kā es par tevi priecājos. Šogad tu… (atgādini, kas svarīgs notika). ” Noteikti mazliet ilgāk jāpastāv pie pašreizējā vecuma atzīmes. Un tad bērns sper soli “nākotnē” – vecāki saka – “O! Tu būsi tik laimīgs pieaugušais!”. Vari paņemt bērnu rokās un “paskraidīt” pa nākotni. Ja bērni prot lasīt, pie gadu atzīmēm var salikt lapiņas ar nākotnes plāniem, vēlmēm.
3. Spēles ar seju
Jebkura vecuma cilvēkam, kurš piedzīvojis traumu, seja var būt sastingusi tādā kā maskā – vienaldzīgā vai nenosakāmu emociju izpausmes sejas izteiksmē. Te noderēs jebkuras “plastiskās” spēles.• Var sākt ar plastilīna mīcīšanu. Tad “pārveidot” bērnu par plastilīnu. No viņa sejiņas “veidojam” dažādas formas (liekam piepūst vaigus, izbāzt mēli…)
• Rīkojam seju šķobīšanas sacensības, veidojot visdažādākās grimases.
• Maskas. Izmantojam gatavas, paši uztaisām, krāsojam. Bērns izvēlas sava “spēka” masku – šajā lomā staigā, runā, žestikulē. Tad viņš uzliek sava “vājuma” masku (piemēram, bailes). Runā maskas vārdā. Tad noņem masku. Beigās lūdzam atbildēt – kad tev noderētu pirmā maska? Kā tā varētu palīdzēt otrajai maskai?
• Kļūstam aktieri un iestudējam jebkuru pasaku.
