1,7 miljoni eiro, lai nesajuktu prātā. Rindas pie psihoterapeita – dažiem pat gada garumā 24
Māra Libeka, “Mājas Viesis”, AS “Latvijas Mediji”
Uztraukumu par jauniešu psihisko veselību šonedēļ valdības sēdē pauda Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikas vadītājs Aleksejs Višņakovs.
Mediķis ministriem teica, ka pieaugot pašnāvību mēģinājumu skaits – jaunieši izmantojot tabletes vai arī lec no augstuma, gūstot traumas.
“Piemēram, pirmdien mums bija septiņi gados samērā jauni cilvēki, līdz 30 gadiem, kuri lietojuši tabletes ar mērķi noindēties,” ministrus informēja Višņakovs. RAKUS sabiedrisko attiecību speciāliste Ilga Namniece “Latvijas Avīzei” vakar pastāstīja, ka pieci no šiem jauniešiem pārvesti uz Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centru (RPNC), kur turpina ārstēšanos.
Sākot no aizvadītā gada decembra, RPNC ir pamatīgs pirmreizējo pacientu pieplūdums, kuriem pandēmijas laikā cietusi psihiskā veselība. Visplašāk novērojama tieši depresiju simptomātika, bet tiekot ievesti arī pacienti ar psihozes simptomiem.
“Runājot par pieciem jauniešiem, kas pie mums nokļuva samērā īsā periodā, jāteic, ka viņi Rīgas Austrumu slimnīcā sniedza vienu informāciju, pēc kuras varēja spriest, ka viņi vēlējušies izdarīt pašnāvību, bet, nonākot pie mums, viena daļa no šiem pacientiem stāstīja pavisam ko citu.
Proti, ka zāļu pārdozēšana nav bijusi saistīta ar pašnāvības mēģinājumu, ka drīzāk tas bijis kā mēģinājums sev palīdzēt nomierināties, tāpēc esot pārsniegtas iepriekš ambulatorajā etapā ārstu rekomendētās medikamentu devas,” skaidroja RPNC uzņemšanas nodaļas vadītāja Marina Veģere. Visi pieci pacienti ir stacionēti, lai viņus novērotu un izmeklētu.
Vienai no RAKUS ievestajām jaunietēm, kas mēģinājusi izdarīt pašnāvību, izlecot pa daudzstāvu nama logu Pļavniekos, bijuši tikai 13 gadi. Viņa atrasta pie atkritumu tvertnēm, un vietējie izsaukuši neatliekamo medicīnisko palīdzību.
Valsts policijas sabiedrisko attiecību speciāliste Līna Kaļķe pastāstīja, ka uzsākts kriminālprocess. Pusaudze guvusi pamatīgas ķermeņa traumas, tāpēc būs nepieciešama ilga ārstēšanās.
Viena daļa jauniešu, kas nokļūst RPNC, esot skolēni vai studenti, kuri psihiskās veselības pasliktināšanos saista ar attālinātajām mācībām, bet otra daļa – tie jaunie cilvēki, kas strādā algotu darbu. Psihiatre Veģere uzskata, ka pacients noteikti iegūs no klīnisko psihologu un psihoterapijas speciālistu konsultācijām, jo viņam tiks nodrošināta iespēja izprast savu psihisko stāvokli, emocijas.
“Lielākajai daļai gados jaunu pacientu ir nepieciešama tieši psihoterapeita palīdzība. Tas noteikti ir lētāk, ja pacients apmeklē psihoterapeitu poliklīnikā, nevis guļ slimnīcā,” atzina RPNC uzņemšanas nodaļas vadītāja.
Beidzot piešķir naudu
Gada sākumā Latvijas valdība piešķīra septiņus miljonus eiro sabiedrības psihiskās veselības uzlabošanai, jo, kā toreiz sacīja veselības ministrs Daniels Pavļuts, pandēmijas atstātās negatīvās sekas cilvēku psihiskajā veselībā būs vērojamas vēl ilgus gadus.
Ģimenes ārstiem tika solīts, ka pirmo reizi viņiem būs iespēja nepieciešamības gadījumā sūtīt savus pacientus pie klīniskajiem psihologiem, psihoterapijas speciālistiem un ārstiem psihoterapeitiem.
Gada sākumā gan nebija precīzi zināms, kad Nacionālais veselības dienests (NVD) saņems šo naudu, jo valdības lēmums bija jāsaskaņo arī ar Saeimas Budžeta un finanšu komisiju un NVD bija jāaprēķina nepieciešamie tarifi.
Beidzot tas ir izdarīts, un tagad zināms, ka no septiņiem miljoniem eiro psihiskās veselības speciālistu konsultācijām ir piešķirti 1,7 miljoni eiro līdz gada beigām un no 10. maija ģimenes ārsti varēja sākt rakstīt nosūtījumus piecām līdz desmit konsultācijām vienam pacientam.
Pārējā naudas summa ir sadalīta mediķu psihiskās veselības stiprināšanai, psihisko slimību ārstēšanas apjoma atjaunošanai, kas bija sarucis, ieviešot epidemioloģiskās drošības pasākumus, un citiem mērķiem.
Jaunais pakalpojums ir pieejams pacientiem ar depresiju, kā arī noteiktām diagnozēm, lai risinātu ar stresu saistītus traucējumus, neirotiskā spektra un ēšanas traucējumus.
Kad ģimenes ārsts sagatavojis nosūtījumu, pacientam jādodas uz NVD interneta vietni, kur pieejams speciālistu saraksts, lai atbilstoši ģimenes ārsta nosūtījumā norādītajam izvēlētos speciālistu un sazinātos ar viņu par tālāko sadarbības gaitu.
Visi speciālisti pacientus gatavi konsultēt arī attālināti kādā no interneta platformām. Te gan bez ģimenes ārstu palīdzības neiztikt, jo ne jau visiem ir pieejams dators un internets.
Par valsts tarifu – tikai viens ārsts psihoterapeits
“NVD ir parakstījis līgumu ar gandrīz 70 speciālistiem, kas ir gatavi sniegt šīs konsultācijas,” Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputātiem vakar pastāstīja veselības ministra padomniece politikas plānošanas jautājumos Marta Krivade un piebilda, ka “apmēram pēc mēneša mēs redzēsim, cik aktīvi cilvēki to izmanto”.
Šo pakalpojumu varot izmantot arī psihiatri, kuri ir tiešās pieejamības speciālisti. Ja ārstniecības procesā psihiatrs lemj par psihologa vai psihoterapeita iesaistes nepieciešamību, viņš piedāvā iespēju saņemt psihologa konsultācijas savas multidisciplinārās komandas ietvaros, kur strādā dažādi speciālisti.
Bet, ja psihiatram šādas iespējas nav, tad viņš var sagatavot nosūtījumu valsts apmaksātu konsultāciju saņemšanai pie kāda no iepriekš minētajiem speciālistiem.
Diemžēl līgumu ar NVD ir noslēdzis tikai viens sertificēts ārsts psihoterapeits un gatavojas to izdarīt vēl viens. Galvenais iemesls, kāpēc no šobrīd 70 sertificētajiem ārstiem tik maz vēlas sniegt šo valsts apmaksāto pakalpojumu, ir zemais valsts noteiktais tarifs – 28 eiro.
Psihoterapeitu maksas konsultācijas ir divreiz un trīsreiz dārgākas, un šie speciālisti kļūst arvien pieprasītāki – rindā pie viņiem ir jāgaida pat gads.
Ārsts: Visbiežāk rodas depresīvi traucējumi
Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas klīnikas virsārsts Arturs Utināns pastāstīja, ka garas pacientu rindas veidojas gan pie ārstiem psihoterapeitiem, gan arī psihoterapijas speciālistiem: “Man ir pieraksts gadu uz priekšu, arī citiem ir gadu un pat vairāk par gadu, rezidentiem – vairāki mēneši.
Pandēmijas laikā visbiežāk novērojama depresīvo traucējumu saasināšanās, jo depresijas veidojas uz tā sauktā interpersonālā deficīta fona. Tā kā cilvēki ir sociāli dzīvnieki, mēs dzīvojam grupās, ne tikai ģimenēs, līdz ar to ekstravertiem cilvēkiem bieži rodas depresīvi traucējumi.
Pietiekami daudz ir arī dažādu trauksmes veidu – ne tik daudz trauksme par to, ka saslims ar kovidu un nomirs, bet gan, piemēram, trauksme par saviem radiniekiem, viņu labklājību, finansiālā trauksme nepazaudēt darbu.
Diemžēl pieaug alkohola lietošana, konfliktu līmenis ģimenes locekļu starpā, jo visu dienu ir spiesti berzēties viens ar otru. Rodas arī savstarpēji konflikti starp tiem, kas ir par, un tiem, kas ir pret vakcinēšanos.
Piemēram, vakcīnu noliedzēja atlaiž no darba sava bērna auklīti, jo auklīte vakcinējusies. Un par to tiek paziņots sociālajos tīklos. Tas viss kopā pandēmijas laikā rada diezgan pamatīgu cilvēku psihiskās veselības mutuļošanos.”
