17 darbinieki dara četru darbu 9
Pirmo nedēļu, stūrējot Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisiju (VDEĀVK), tās jaunais vadītājs Juris Gaiķis secina, ka, balstoties uz pieejamiem resursiem, tikt galā ar problēmām komisijā būšot ļoti liels izaicinājums. “Esmu apzinājis galvenos problēmjautājumus, kas risināmi – darba spēka trūkums un garās apkalpojamo personu rindas. Redzējums, kā to labot, man ir, taču to patlaban vēl publiski nevēlos izpaust. Tas būtu pārsteidzīgs un neizsvērts viedoklis – tam jābūt visas komandas, nevis manam vienpersoniski,” skaidro J. Gaiķis, kurš līdz šim vadījis Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldi.
Rudenī, atsaucoties uz publikāciju “LA”, kurā tika celta trauksme par darbinieku deficītu komisijā, kā dēļ daudziem novēloti tika pagarināts invaliditātes statuss un cilvēki pat divus mēnešus palika bez kādiem ienākumiem, Saeimas deputāti labklājības ministram prasīja risināt radušos situāciju, kā arī izvērtēt, vai nav nepieciešama VDEĀVK vadītāja nomaiņa. Steidzamības kārtā tika pieņemti grozījumi Invaliditātes likumā, kas novērsa pārrāvumus invaliditātes pensiju saņemšanā, bet ministrija sāka VDEĀVK dienesta pārbaudi un ierosināja disciplinārlietu. Taču tā patlaban apturēta, jo Andris Zīverts, nu jau bijušais VDEĀVK vadītājs, ministram iesniedzis atlūgumu un darbu komisijā beidzis.
Zīverts atzīst, ka izšķīries par šādu soli dažādu apstākļu sakritības dēļ, taču nenoliedz – nespēja atrisināt ārstu-ekspertu trūkumu komisijā bijis viens no galvenajiem iemesliem. Prasību mazināšana, kas nepieciešamas, lai strādātu VDEĀVK, kā arī speciāli ieviestie četru mēnešu apmācību kursi, kurā ārsti tika sagatavoti darbam komisijā, uzlabojuši situāciju pavisam nedaudz. “Praktiski neviens no 17 kursos sagatavotajiem ārstiem neatnāca uz komisiju strādāt kā uz pamatdarbu. Lielākā daļa no visiem jaunajiem darbiniekiem ir ģimenes ārsti, kam šis ir tikai kā papilddarbs, kur piepelnīties. Gandrīz visi padsmit strādā vien ceturto piekto daļu slodzes,” skaidro A. Zīverts. Tas ļoti sarežģījot iestādes administrēšanu. Ja pēc līdzīga scenārija tiktu apmācīti un pieņemti vēl tikpat daudz darbinieku, kas nedēļā VDEĀVK strādā tikai vienu divas dienas, tas iestādei izmaksātu ļoti dārgi. Patlaban 17 jaunpienākušie eksperti nosedz vien četras pilnas slodzes, bet vēl nenosegtas ir aptuveni septiņas slodzes. Tas nozīmē, ka nepieciešami septiņi cilvēki, kas komisijā strādā pilnu slodzi. Bijušais VDEĀVK vadītājs gan uzskata, ka, būtiski nepalielinot ekspertu algas, tā esot utopija.
Gada sākumā VDEĀVK darbinieki ministram iesniedza kolektīvi parakstītu vēstuli, lūdzot algu pielikumu, uz ko saņēmuši atbildi – naudas ministrijai tam neesot, tāpēc vienīgā iespēja esot pārskatīt iekšējos iestādes resursus, piemēram, samazinot tehnisko darbinieku skaitu. “Man nelikās, ka tas ir labākais ceļš, jo tas, visticamāk, varētu novest pie lielas spriedzes kolektīvā un savstarpējās attiecībās,” norāda bijušais VDEĀVK vadītājs, saredzot, ka jaunajam komisijas vadītājam būšot ļoti grūts un izaicinošs uzdevums.
Labklājības ministrijas pārstāve Elīna Celmiņa gan norāda, ka, lai arī vairākus gadus līdzekļi komisijas darbinieku algu palielināšanai nav piešķirti, no šīs prasības neatkāpsies. Taču pagaidām J. Gaiķa uzdevums esot sakārtot darbu iestādē ar esošajiem resursiem – gan attiecībā uz procesu, gan darbinieku piesaisti. Ministrijai jaunais VDEĀVK vadītājs jau paudis, ka redzot lauku, kur būtu iespējams veikt optimizāciju.
Ekspertu alga
* VDEĀVK ārstu ekspertu alga pirms nodokļu nomaksas šobrīd ir 605 – 796 eiro mēnesī, bet amatpersonu – lēmuma pieņēmēju alga: 756 – 994 eiro mēnesī.
