1690. gada 10. maijā. Rīga iegūst augstāko koka torni Eiropā 0
Pirms 330 gadiem no Strasbūras nākušais, bet Rīgā labu laiku jau strādājušais meistars Ruperts Bindenšū pabeidza Sv. Pēterbaznīcas koka konstrukcijas torni un uzstādīja tā galā apzeltītu gaili.
Attiecīgo līgumu ar Rīgas rāti par jauna torņa būvi ugunsgrēkā cietušā vietā, kā arī trīs ieejas portālu izveidošanu baznīcā, Bindenšū un viņa uzņēmējdarbības partneris no Hamburgas Hinriks Henike parakstīja 1686. gadā.
Bija tapusi tā laika augstākā koka konstrukcija Eiropā. Pēterbaznīca ieguva izskatu, kuru, atjaunotu un no cita materiāla, pazīstam arī šodien.
13. gadsimta dokumentos pirmo reizi minētā dievnama iepriekšējie zudušie torņi bija bijuši vienkāršākas formas.
Uzskata, ka veidot torni ar barokāliem akcentiem meistaru pamudinājuši Zviedrijas un Nīderlandes celtniecības paraugi.
Rīgai tas bija novatorisks risinājums, jo agrāk šādi torņi pilsētā nebija būvēti.
Koka konstrukciju apsita ar vara skārdu, ko baznīcas vajadzībām dāvināja Zviedrijas karalis Kārlis XI. Darbu gaitā projekts bija vairākkārt mainījies un arī sadārdzinājies.
Turklāt ne visiem rīdziniekiem jaunais tornis patika, jo daudzi bija gribējuši redzēt ko tradicionālāku. Tāpat bija mainījušies arī uzskati par to, ko likt virsotnē. Sākumā paredzēja zvaigzni, Bindenšū vēlējies kroni, bet beigās izvēlēts gailis.
Pēc darbu pabeigšanas meistars prasījis, lai rāte tam kā samaksu izgatavo dzeramo kannu gaiļa izskatā.
Tas arī izpildīts, un Bindenšū saņēmis apzeltītu sudraba kannu ar gaiļa attēlu.
Viņa celtā torņa mūžs gan nebija garš – 1721. gadā tornī iespēra zibens un tas nodega, taču konstrukciju 1743.–1746. gadā atjaunoja vecajā veidolā, kas saglabājās līdz liktenīgajam 1941. gada 29. jūnijam.
