1660. gada 24. maijā. Hercoga Jēkaba atgriešanās 3
Pirms 360 gadiem zviedru atbrīvotais Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers kopā ar svītu svinīgi izbrauca no savas trimdas vietas Narvas Ivangorodā atpakaļ uz dzimto Kurzemi.
Eskortu veidoja trīs karietes hercoga ģimenei (dzīvesbiedrei un septiņiem bērniem), viens liels segts pajūgs, viens virtuves pajūgs un trīs mantu pajūgi.
Apsardzi ceļā nodrošināja 64 zviedru kavalēristi sešu virsnieku vadībā un divu bundzinieku pavadībā.
Zemākos galminiekus un daļu mantu Jēkabs nolēma sūtīt atpakaļ pa jūrasceļu uz Liepājas ostu, kas nelabvēlīgos laika apstākļos varēja būt vēl mokošāk par dienām ilgu kratīšanos ratos.
Hercogam Jēkabam kā Polijas vasalim poļu–zviedru kara laikā bija nācies pavadīt gūstā, tiesa, augstdzimušai personai atbilstošos apstākļos, desmit mēnešus.
Tikmēr Kurzemi bija postījuši sveši karapulki.
Zviedru sagūstītā hercoga atbrīvošana kļuva iespējama pēc tam, kad 1660. gada 23. aprīlī Olivā karojošās puses noslēdza mieru.
Jēkaba atgriešanos pieklājās nodrošināt zviedru Vidzemes administrācijai, kā arī vietējai muižniecībai. Draudzēm un muižām, kuru teritoriju hercoga eskorts šķērsoja, bija pienākums gādāt par naktsmājām, pārtiku un ratiem bagāžai.
Nav precīzi zināms, cik dienu ilga ceļš un kā tas noritēja, taču Kurzemē hercogu Jēkabu nekas labs negaidīja.
Hercogistes pilsētas, muižas un manufaktūras kara laikā bija izpostītas, ārzemēs savulaik nolīgtie meistari aizbēguši. Jēkabam nebija arī vairs ne slavenās flotes, ne koloniju.
