Ko nozīmē aprites ekonomika? Skaidro eksperte Rudīte Vesere 6
Vēsturiski ieraksts, ka tas, kas mums nav vajadzīgs un esam nolietojuši, visbiežāk tiek izmests atkritumos. Tiesa, mūsdienu tendences maz pamazām sāk iezīmēt citu ainu- tas, kas mums nav vajadzīgs, iespējams, tiek atdots citiem vai pārstrādāts.
Un tieši šī iemesla dēļ ir vērts parunāt par veiksmīga aprites ekonomikas koncepta ieviešanu un īstenošanu.
“Aprites ekonomika nozīmē, ka tiek meklēts visas iespējas, kā resursus noturēt apritē, tautsaimniecībā pēc iespējas ilgāk,” RīgaTV 24 raidījumā “Būtu zinājis” skaidroja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere.
“Mēs no vienas puses samazinām to apjomu, ko mēs ņemam no vides, lai saražotu preces un vienlaicīgi arī visu, ko var, izmantojam atkārtoti. Esam resursu efektīvi.”
Eksperte arī nenoliedz, ka mums vēl ir gana ko augt līdz brīdim, kad neizmantosim jaunus resursus, bet gan izmantosim tos, kas mums ir pieejami.
Arī SIA “Zaļā josta” mārketinga vadītāja Laima Kubliņa raidījumā “Būtu zinājis” iedrošina, ka ikviens var būt daļa no aprites ekonomikas idejas.
“Vienkāršākais, ko ikviens var sākt, neatkarīgi no savas dzīvesvietas vai nodarbošanās, ir atkritumu šķirošana. Proti, to, ko esam radījuši, to mēs arī utilizējam tā, lai maksimāli no tā iegūtu kādu labumu- lai to varētu pārstrādāt, atgūt jaunas izejvielas, vai vismaz reģenerēt enerģijā. Svarīgākais, protams, ir domāt, kā atkritumus neradīt, piemēram, lietas izmantot ilgāk, salabot, ja tas nepieciešams.”
Visu šīs nedēļas raidījumu “Būtu zinājis” skaties šeit.
Raidījumu finansiāli atbalsta Latvijas Vides Aizsardzības fonds.
