Pirms 370 gadiem, 1643. gada 4. janvārī, dzimis mūsdienu fizikas un dabaszinātņu izpratnes pamatlicējs, fiziķis, matemātiķis, astronoms, filozofs, alķīmiķis un teologs Izaks Ņūtons.

Lasītākie

Kokteilis

Dzimuši ģēniji: šīm zodiaka zīmēm ir augstākais IQ 4

TV24

Ieskicēta krievu karavīra – “briesmīgā pretekļa” – seja: “Tāds nogalina atbildīgi, tā ir slima biomasa!”

TV24

“Tā ir cūku kūts. Pat cūkas dzīvo labāk.” Krievijas Ārējās izlūkošanas dienesta vadītājs nosauc 3 nosacījumus, lai vienotos ar Ukrainu 99

Lasīt citas ziņas

Ņemot vērā viņa ieguldījumu, Ņūtonu uzskata par vienu no visu laiku ietekmīgākajiem un izcilākajiem zinātniekiem cilvēces vēsturē, jo viņa formulējumi un teorijas lielā mērā veido mūsdienu fizikas zinātnes pamatus mehānikā, tāpat optikā. Ģēnijs zinātnei veltīja visu dzīvi. Viņš neapprecējās, un laikabiedriem tā arī nekad neizdevās pieķert Ņūtonu kādās romantiskās attiecībās. Franču domātājs un brunču mednieks Voltērs ar apbrīnu rakstīja: “Ņūtonā nebija ne kaislības, ne vājuma. Viņš nekad netika tuvojies sievietei.” Jāpiebilst, ka Izaks Ņūtons, analizēdams Bībeli, izdarīja arī savus secinājums par pasaules galu. Viņaprāt, tas pienākšot 2060. gadā.