Gustava II Ādolfa sagaidīšanas aina Doma vitrāžā.
Gustava II Ādolfa sagaidīšanas aina Doma vitrāžā.
Arhīva foto

Pirms 400 gadiem Zviedrijas karalis caur Šāļu vārtiem jeb gar RTU korpusu iejāja Rīgā 7

Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Personības TESTS. Kādu iespaidu tu par sevi radi? Šis attēls palīdzēs tev to noskaidrot
Kokteilis
3 visbīstamākās zodiaka zīmju pārstāves, kas bez sirdsapziņas pārmetumiem var atņemt citas vīrieti
Veselam
Liekie kilogrami neatkāpjas ne pa kam? 4 pazīmes, ka jūsu vielmaiņa nedarbojas pareizi
Lasīt citas ziņas

Pirms 400 gadiem pēc pusotru mēnesi ilgas karadarbības un aplenkuma līdz tam poļu kontrolētā Rīga poļu–zviedru kara gaitā padevās Zviedrijas karalim Gustavam II Ādolfam un viņa karaspēkam.

Karalis caur Šāļu vārtiem, kas atradās aptuveni tur, kur RTU korpuss, svinīgi iejāja pilsētā un devās uz dievkalpojumu Sv. Pētera baznīcā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tās virsmācītājs Hermanis Samsons noturēja dievkalpojumu, teica sprediķi un apsveikuma runu jaunajam karalim.

Jāpiebilst, ka Gustavs II Ādolfs pēc gada iecēla Samsonu par Vidzemes superintendantu, tātad luterāņu baznīcas administrācijas augstāko amatpersonu. Rīga un Vidzeme uz 100 gadiem kļuva par daļu Zviedrijas.

Rīgas aplenkuma notikumus literāri aprakstījis pazīstamais vēsturisko piedzīvojumu romānu autors Rutku Tēvs jeb Arvēds Mihelsons, pēc kura darbu motīviem 20. gadsimta 70. gados tapa Rīgas kinostudijas filmas “Vella kalpi” un “Vella kalpi Vella dzirnavās”.

Rīdzinieki, kam gan nebija īpaša sentimenta pret poļu varu, bija visai sīvi pretojušies jaunajiem kungiem.

Aplenkums bija sācies 1. augustā, bet pilsēta kapitulēja tikai 15. septembrī, pēc tam, kad tika pilnībā bloķēta gan no jūras, gan sauszemes, un zviedri uzsāka Rīgas bombardēšanu, kā arī raka apakšzemes mīnu galerijas zem pilsētas nocietinājumiem.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.