1613. gada 21. februārī. Romanovu dinastijas sākums 9
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 410 gadiem Zemstes saeima Maskavā pēc 15 gadu ilgā juku laiku perioda par Krievijas caru izvēlēja 16 gadus veco Mihailu Romanovu (1596–1645), ar to aizsākot vairāk nekā 300 gadu ilgo Romanovu dinastijas valdīšanu Krievijā. Kā zināms, tā noslēdzās ar 1917. gada revolūciju un pēdējā cara Nikolaja II gāšanu, vēlāk arī nogalināšanu.
Romanovi bija sena bajāru dzimta, taču jaunais Mihails tika izraudzīts ne tādēļ, ka būtu spējīgākais, bet tādēļ, ka derēja kā kompromisa variants, turklāt bajāru ieskatā jauns, nepieredzējis, tātad viegli regulējams. Lielā mērā tā arī notika. Viņam deva priekšroku aptuveni desmit troņa pretendentu starpā. Starp kandidātiem bija ne tikai vesela rinda dižciltīgu krievu dzimtu pārstāvju, bet arī Polijas un Zviedrijas prinči, kā arī vācu Svētās Romas impērijas imperatora Maksimiliana II dēls.
Pēc vienas no versijām, uz Krievijas cara amatu tāpat pretendējis Anglijas karalis Džeimss I Stjuarts, taču kazaku pārstāvji viņu noraidījuši ne tikai kā svešinieku, bet arī tāpēc, ka saņēma no valsts algu labībā un baidījās, ka, izvēlot šādu valdnieku, “labību par naudu pārdos angļiem un visā pasaulē” un viņiem pietrūks.
Romanovu dinastijas nākšana pie varas vēlākos gadsimtos Krievijas impērijā tika svinēta kā svētki. Īpaši svinīgi atzīmēja dinastijas 300 gadu jubileju 1913. gadā, kad cars Nikolajs II tam par godu pasludināja amnestiju daļai 1905. gada revolūcijas dalībnieku. Amnestijas dēļ dzimtenē no emigrācijas varēja atgriezties virkne latviešu inteliģences pārstāvju, tostarp no apcietinājuma atbrīvoja literātu Kārli Skalbi.
