160 minūšu gari iknedēļas aerobie vingrinājumi var atbrīvot no impotences, liecina pētījums 0
Vīrieši, kas cieš no erektīlās disfunkcijas, var uzlabot savu potenci, veicot 40 minūšu garus aerobos vingrinājumus četras reizes nedēļā, liecina vietnē Theconversation.com publicēts pētījumu datu apkopojums.
Vietnes eksperti analizējuši visus pēdējā desmitgadē veiktos starptautiskos pētījumus, kuros fiziski kūtri vīrieši ar erektīlo disfunkciju saņēma profesionālu palīdzību, lai kļūtu aktīvi.
Rezultāti liecināja, ka vairumā gadījumu ir iespējams mazināt erekcijas problēmas, veicot vingrinājumus.
Erektīlā disfunkcija ir izplatītākā vīriešu seksuālās disfunkcijas problēma. Tā tiek definēta kā nespēja sasniegt un saglabāt erekciju, lai veiktu seksuālo darbību. Citiem vārdiem sakot, tās ir pastāvīgas problēmas panākt dzimumlocekļa piebriešanu vai saglabāt to seksuālā akta vai masturbācijas laikā.
Erektīlā disfunkcija – slimību pazīme
Kad vīrietis seksuāli uzbudinās, asinis pieplūst viņa dzimumloceklim un pieaugošā asins plūsma erektīlajiem audiem rezultējas erekcijā. Bet stiprā dzimuma pārstāvjiem, kam ir ateroskleroze, peņa artēriju sieniņas sabiezē un zaudē elastīgumu. Trīs ceturtdaļas erekcijas problēmu ir saistītas ar aterosklerozi, ko parasti izraisa dzīvesveida faktori, tostarp tuklums, fizisks kūtrums un smēķēšana.
Erektīlā disfunkcija, tostarp vāja erekcija vakaros un no rīta var būt agrīna veselības problēmu pazīme un dažkārt – agrīns aterosklerozes simptoms (locekļu maģistrālo artēriju sašaurināšanās vai noslēgšanās).
Zināms, ka erekcijas problēmas vairāk skar smēķētājus un vīriešus, kuri ir fiziski neaktīvi vai cieš no aptaukošanās.
Erekcija arī ir izplatītāka starp vīriešiem, kam ir augsts asinsspiediens, sirds un asinsvadu slimības un diabēts. Tādējādi erekcijas problēmas var būt vaskulārās slimības pirmā pazīme.
Saskaņā ar pētījumiem aptuveni 23% fiziski neaktīvu vīriešu un 23-40% aptaukojušos stiprā dzimuma pārstāvju cieš no erektīlās disfunkcijas. Turklāt šī kaite piemeklē 40% vīriešu, kam ir augsts asinsspiediens un 75% vīriešu ar kardiovaskulāru slimību. Kopumā visā populācijā 18% vīriešu ir vai ir bijušas erektīlās disfunkcijas problēmas.
Dzīvesveids uzlabo seksuālo veselību
Jau iepriekš bija zināms, ka dzīvesveida izmaiņas, ieskaitot fizisko aktivitāti, uzlabo vaskulāro un seksuālo veselību, kā arī erektīlo funkciju. Vingrinājumi ir dzīvesveida faktors, kas visstiprāk ir saistīts ar erektīlo funkciju un plaši uzskatīts par svarīgāko vaskulārās veselības veicinātāju, jo fiziskās darbības uzlabo asins cirkulāciju ķermenī, tostarp dzimumloceklī.
Taču vietnes “theconversation.com” pētnieku mērķis bija uzzināt, cik liela fiziskā aktivitāte ir nepieciešama, lai uzlabotu erektīlo funkciju. Viņi secināja, ka mērena līdz augsta aktivitāte 40 minūtes dienā, četras reizes nedēļā uzlaboja vai pat normalizēja vīrieša erekciju. Pēc sešu mēnešu ilgām fiziskajām aktivitātēm vīrieši, kuri nespēja masturbēt vai veikt ilgstošu seksuālo aktu, atguva savu seksuālo aktivitāti.
Kādas fiziskās aktivitātes veikt
Ja tu esi fiziski neaktīvs un sliktā formā, ir svarīgi, lai nodarbojoties ar fitnesu, tu nepārvērtētu savus spēkus, citādi tu riskē gūt ievainojumus, kas apgrūtinās fiziskās aktivitātes un samazinās tavu motivāciju turpināt sportot.
Vislabākā pieeja ir sākt ar vienkāršām aerobajām aktivitātēm. Dodies pastaigā katru dienu, peldi vai brauc ar velosipēdu, nedēļu pēc nedēļas palielinot ātrumu un attālumu. Pēc pāris nedēļām vari sākt nodarboties ar lēnu skriešanu, dejošanu, tenisu vai futbolu. Vari pievērsties nodarbībām trenažieru zālē, ja tās tev patīk labāk.
Lai pastiprinātu asins cirkulāciju visā ķermenī, tostarp dzimumloceklī vingrinājumu intensitātei jābūt no mērenas līdz augstai. Tas nozīmē, ka tu sasildi savu ķermeni un uz ādas izsitas sviedri, seja kļūst sarkana, pulss paātrinās un tu aizelsies tik lielā mērā, ka tev kļūst grūti runāt.
Ja tavu erektīlo disfunkciju izraisījusi agrīna aterosklerozes stadija, 160 minūšu ilga iknedēļas slodze sešus mēnešus pēc kārtas, visticamāk, uzlabos tavu spēju sasniegt erekciju.
Fiziski aktīvu dzīvesveidu ir jāuzskata par sākumu pastāvīgām dzīvesveida izmaiņām.
Ja tev ir liekais svars, tā zaudēšanas procesā var palielināt fizisko aktivitāti. Un tad, ja tu smēķē, fizisko aktivitāšu efekts kļūst spēcīgāks, ja tu atmet šo nelāgo ieradumu.
Taču pateikt, ka fiziski neaktīvs dzīvesveids ir jānomaina pret fiziski aktīvu, ir vieglāk nekā izdarīt, tāpēc vislabāk ir meklēt profesionālu palīdzību. Fizioterapeiti var palīdzēt izvērtēt tavu sagatavotības līmeni un potenciālu. Turklāt viņi var izstrādāt personalizētu treniņu programmu un sniegt tev padomus un atbalstu, kamēr tu pakāpeniski palielini savu fiziskās aktivitātes līmeni.
Un vingrinājumi ir daudz patīkamāki, ja tu tos veic kopā ar citiem. Tad kāpēc neuzaicināt savu partneri vai draugus tev pievienoties? Galu galā trenēšanās ir veselīga, taču tai ir jāsniedz arī iepriecinājums.
