16 Nobela prēmijas laureāti uztraucas par Trampa iespējamo atgriešanos Baltajā namā, jo saskata viņa rīcībā un politikas kaprīzēs draudus ASV ekonomikai 48
Inflācija joprojām ir mūsdienu ekonomikā ienaidnieks Nr.1. Nav noslēpums, ka arī amerikāņiem ir apnikusi nepārtraukti augošā dzīves dārdzība, un tieši bijušais prezidents Donalds Tramps saka, ka var palīdzēt. Tomēr 16 Nobela prēmijas ekonomikā laureāti brīdina, ka Trampa izteiktie priekšlikumi ne tikai nesamazinās inflāciju, bet vēl arī pasliktinās situāciju, tā vēstīja ASV medijs “CNN“.
“Mēs, apakšā parakstījušies, esam dziļi noraizējušies par potenciālās Trampa otrās administrācijas radītajiem riskiem ASV ekonomikai,” tā otrdiena 25.jūnijā vēstulē raksta ekonomisti, ziņoja “Axios“.
Pazīstamā ekonomista Džozefa Stiglica (Joseph Stiglitz) sagatavotajā vēstulē ir apgalvots, ka pastāv pamatotas bažas, ka Trampa izsludinātās darba kārtības īstenošanas gadījumā “atkal uzliesmos” inflācija. Ekonomisti īpaši norāda uz Trampa “fiskāli bezatbildīgajiem budžetiem”, taču arī citi pētījumu veicēji, piemēram, “Peterson Institut”, “Oxford Economics un Allianz” atklāj, ka Trampa darba kārtība, ja tā tiks īstenota, varētu būtiski palielināt inflāciju.
Savā iepriekšējā prezidenta pilnvaru termiņa laikā Tramps apstiprināja jaunus valsts aizņēmumus 8,4 triljonu ASV dolāru apmērā ar termiņu uz 10 gadiem— un tas ir gandrīz divreiz vairāk nekā ASV aizņēmusies pašeizējā ASV prezidenta Džo Baidens prezidentūras laikā, tā liecina fiskālās uzraudzības grupa, kas tiek saukta par Atbildīgu federālā budžeta komiteju.
Tramps ne tikai vēlas pagarināt 2017. gadā uzsākto nodokļu samazinājumu – šis solis pēc Kongresa budžeta biroja brīdinājuma izmaksātu valstij gandrīz 5 triljonus ASV dolāru, bet arī bijušais prezidents nesen slēgtās sanāksmes laikā sacīja klātesošajiem, ka vēlas samazināt arī uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi. Tieši nodokļu samazināšana varētu novest pie ekonomikas apgriezienu pieaugšanas tempiem laikā, kad Federālo rezervju sistēma smagi strādā, lai to palēninātu ar mērķi samazināt inflāciju.
“Šo prezidenta vēlēšanu iznākumam būs gadiem ilgi, iespējams pat gadu desmitiem ilgi jūtama ietekme uz mūsu ekonomiku,” vēstulē raksta ekonomisti. “Mēs uzskatām, ka otrajam Trampa pilnvaru termiņam būs negatīva ietekme uz ASV ekonomisko stāvokli pasaulē un destabilizējoša ietekme uz ASV iekšējo ekonomiku.”
Stiglica vadītajā vēstulē nav tieši pieminēta Trampa tirdzniecības un imigrācijas politika, taču daži plaši pazīstami ekonomisti brīdina, ka arī tā varētu izraisīt inflāciju. Tramps ir aicinājis paaugstināt muitas tarifus Ķīnai un citiem saviem starptautiskaā tirdzniecības partneriem – “Moody’s Analytics” prognozēja, ka tā rezultātā tiks likvidētas darbavietas un pasliktināsies inflācijas rādītāji. Savukārt Tramps apgalvo, ka tarifu paaugstināšana tieši otrādi glābs darbavietas un sodīs Ķīnu par tās negodprātīgo tirdzniecības praksi.
Kaut arī Baidens nesen ir atcēlis dažus Ķīnai noteiktos tarifus, kopumā viņš ir saglabājis lielāko daļu Trampa laikā ieviesto tarifu, tiek uzsvērts, ka viņš savā ārējās tirdzniecība politikā rīkojies mērķtiecīgāk.
Daži ekonomisti ir arī nobažījušies par Trampa paustajiem plāniem bargi vērsties pret imigrāciju, jo viņa iecerētās bezprecedenta imigrantu deportācijas varētu pārkarsēt darba tirgu un paaugstināt patēriņa cenas.
Vēstulē 16 Nobela ekonomisti pauda bažas par likuma varu un stabilitāti, ja Tramps atkal iesoļos Baltajā namā. “Viens no svarīgākajiem ekonomikas panākumus noteicošajiem faktoriem ir likuma vara un ekonomiskā un politiskā noteiktība,” teikts vēstulē. “Donalds Tramps un viņa rīcības, un politikas kaprīzes apdraud šo stabilitāti un ASV stāvokli pasaulē.”
Amerikāņu tautai nav vajadzīgi nejēdzīgu Nobela prēmijas laureātu paziņojumi, lai saprastu, kurš tieši no abiem prezidentiem ir ielicis vairāk naudas viņu kabatās,” tā savukārt teikts Trampa kampaņas nacionālās preses sekretāres Karolīnas Levitas (Karoline Leavitt) paziņojumā “CNN”. “Amerikāņi labi zina, ka mēs nevaram atļauties vēl četrus Baidenekonomikas (Bidenomics) gadus, un, kad prezidents Tramps atgriezīsies Baltajā namā, viņš no jauna ķersies pie savas izaugsmes, enerģijas un nodarbinātības programmas īstenošanas, lai samazinātu dzīves dārdzību un paaugstinātu dzīves kvalitāti visiem amerikāņiem”.
Protams, ekonomistiem uz galda nestāv kristāla bumbas, pat ne Nobela prēmijas laureātiem. Un vēlētāji līdz šim Trampam piešķiruši augstākas atzīmes ekonomikā nekā Baidenam. “CNN” veikto aptauju vidējais rādītājs dod Trampam 18 punktu pārsvaru pār Baidenu inflācijas ziņā un 13 punktu pārsvaru ekonomikā.
“ABC News”/Ipsos aptaujā maijā vairāk nekā 80% respondentu atzinuši, ka ekonomika un inflācija ieņem svarīgu vietā prezidenta kandidātu izvēlē, un abos jautājumos Tramps ieguvis 14 punktu pārsvaru pār Baidenu.
Līdz ar to vēlētāji ir skaidri pauduši bažas par Baidena ekonomiku. “CNN” aprīļa beigās veiktajā aptaujā tikai 34% amerikāņu atzina Baidena ekonomisko politiku par gana labu, bet vēl mazāk – tikai 29% atbalstīja Baidena veikumu inflācijas apkarošanas rezultātu ziņā.
Tomēr daži eksperti ir nobažījušies par to, ko Trampa politika varētu nozīmēt ekonomikai.
Pagājušajā nedēļā “Moody’s Analytics” brīdināja, ka gadījumā, ja novembrī pie varas nāks republikāņi, augstāki tarifi mazāks imigrantu pieplūdums un nodokļu samazināšana varētu izveidot toksisku kombināciju, kura izraisīs inflācijas kāpumu, bezdarba līmeņa paaugstināšanos virs 5% un ASV ekonomiskās recesijas iestāšanos.
Turpretim “Moody’s” atklāja, ka gadījumā, ja Baidens uzvarēs, tad Federālo rezervbju sistēma sāks samazināt procentu likmes, inflācija atgriezīsies normālā stāvoklī un ASV ekonomika izvairīsies no recesijas.
