Sajūta, ka jūsu domas ir jūsu ļaunākais ienaidnieks. 8
Jūs sākat saprast, ka jūsu domas patiešām veido jūsu pieredzi. Bet tas bieži nav tā, līdz brīdim, kad mūsu pacietībai pienāk gals. Pēc tam mēs cenšamies sākt tās kontrolēt – un tad mēs saprotam, ka vienmēr esam tās kontrolējuši.
Nepārliecinātība par to, kas jūs īsti esat.
Jūsu pēdējās ilūzijas par to, kādam jums ir “jābūt”, ir izplēnējušas. Jūs jūtaties nepārliecināts nenoteiktības dēļ!
Jūs atrodaties attīstības procesā. Kad viss mainās uz slikto pusi, mēs nejūtam nepārliecinātību – mēs dusmojamies un noslēdzamies.
Citiem vārdiem sakot, ja jūs sajūtat nepārliecinātību vai nenoteiktību – tas, kā likums, novedīs pie kaut kā labāka.
Sapratne, cik tāls ceļš vēl priekšā.
Jūs apzināties to tāpēc, ka varat pateikt, uz ko tiecaties. Tas nozīmē, ka jūs, beidzot, zināt, kur un par ko jūs gribat būt.
“Zināšanas” par lietām, kuras jūs labāk gribētu nezināt.
Sapratne, ka kāds patiesībā jūt, vai, ka attiecībām ir pienācis gals, vai arī, ka jūs vairāk nevarat būt šajā darbā. “Iracionālas” trauksmes iemesls slēpjas zemapziņas sajūtā, kas netiek uztverta nopietni sava, liekas, neloģiskuma dēļ.
Spēcīga vēlēšanās runāt savā labā.
Tas, ka jūs sākat dusmoties uz sevi par to, cik daudz ļāvāt sev nepiedalīties, nerunāt, vai arī, cik daudz ļāvāt citu cilvēku balsīm skanēt savā galvā – ir zīme tam, ka jūs beidzot esat gatavs pārstāt tās klausīties un, pirmām kārtām, sākt mīlēt un cienīt sevi.
Apziņa, ka tikai jūs esat atbildīgs par savu dzīvi un savu laimi.
Šāda emocionāla autonomija iedzen šausmās, jo, ja esat sajaucis, visa atbildība gulstas uz jūsu pleciem.
Tajā pašā laikā tā apzināšanās ir vienīgais veids, kā būt pa īstam brīvam. Tajā gadījumā, tas ir tā vērts.
Avots: cluber.com.ua
