16. marts kā pārdomu diena, pieminot izcilus latviešu ārstus, ko liktenis iesauca karā
0
Autors: Pēteris Apinis, Latvijas Ārstu biedrības prezidents
Pieminot latviešu karavīru gaitas abās frontes pusēs, nereti piemirstam, ka karā piedalījās un cieta ne tikai karavīri, bet arī mediķi. Par leģiona ārstiem nav zinātnisku vēsturisku pētījumu un informācijas apkopojuma. 1974. gada Latviešu ārstu un zobārstu apvienības apkārtrakstā (izdots Viskonsinā) ir Raimunda Pavasara apraksts par leģiona galveno ārstu, pulkvežleitnantu Jāni Puriņu, kurš kopā ar docentu Arvēdu Alksni 1943. gadā izveidoja leģiona slimnīcu. 1975. gada aprīlī šis pats mēnešraksts publicējis arī paša Jāņa Puriņa atmiņas, bet cienījamais 1. pasaules kara un Atbrīvošanas cīņu dalībnieks, vēlāk Latvijas brīvvalsts laika Armijas štāba vecākais ārsts vairāk dalās atmiņās par to, kā Latvijas armija pārtapa 24. teritoriālajā strēlnieku korpusā 1940. gadā un kā viņam Litenē izdevies izbēgt no nošaušanas.
Leģionā četrdesmitajos gados tika iesaukti gandrīz visi Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes kara gadu absolventi vīrieši, bet tika iesaukti arī tie, kas bija augstskolu beiguši pirmskara gados, tāpat jaunākie asistenti, asistenti un līdz pat docentiem, piemēram, privātdocents Osvalds Mačs, asistenti Kārlis Arājs, Nikolajs Skuja (vēlāk viens no populārākajiem Latvijas internistiem, profesors, nodzīvoja 99 gadus), Jānis Makars, Jānis Pavārs, Jānis Reinhards (kā profesors acu ārsts bija viens no ietekmīgākajiem Pasaules Veselības organizācijas ekspertiem), Arvīds Vanags, Žanis Blumbergs un citi.
Docents Arvēds Alksnis ir aprakstījis savas gaitas grāmatā „Hipokrats spīlēs”, bet Rīgas izdevumā tieši leģiona gaitas ir izlaistas.
Ēvalds Ezerietis ir operējis Kurzemes lielkauju laikā Kurzemē vairākas diennaktis nepārtraukti. Viņam vēlāk bija lemts kļūt par profesoru, piedalīties pirmajās sirds operācijās Latvijā, operēt līdz 90 gadu vecumam, bet nodzīvot līdz 99 gadiem.
Leģiona ārsts, vēlāk profesors Jānis Slaidiņš organizēja latviešu leģionāru transportu uz Zviedriju kara beigās. Zviedri šos leģionārus, tostarp vairākus ārstus, izdeva Padomju Savienībai. Daudzus gadus vēlāk Zviedrijas karalis pats atbrauca personiski atvainoties profesoram Slaidiņam.
Daudzi ārsti krita frontē, arī mūsu vadošā plaušu ķirurga tēvs Jāzeps Baško. Krita asistents Edgars Tillers, ārsti Alfons Bākulis, Dāvids Reinbergs, Jānis Rublauskis, Ilgars Kilēvics, Laimonis Vecpuisis, students sanitārinstruktors Ēriks Grabis un citi. Kara gados plosījās arī infekciju slimības. Leģionā iesauktais medicīnas students Leons Vītols Irlavā no pacienta inficējās ar difteriju un nomira.
Iesauca arī studentus par feldšeriem un sanitāriem. Mūsu vidū joprojām aktīvs un enerģisks ir Latvijas Ārstu biedrības vīru kora dalībnieks, izcils ķirurgs, plaušu ķirurģijas dienesta veidotājs Latvijā Ojārs Uldis Aleksis. Viņa atmiņas vēlos nedaudz citēt ar autora laipnu atļauju:
„.. laikā no marta līdz jūnijam mobilizēja gandrīz visus medicīnas studentus, sākot no otrā kursa, t.sk. arī mani. Cerēju, ka karā palikšu dzīvs. Līdz iesaukšanai leģionā jūnija mēnesī vēl paspēju nolikt galveno kursa eksāmenu anatomijā.
