Katram sava taktika 48
Šodien E. Cilinskis aicina pret ikvienu, tostarp arī politiķi, kas vēlas vai nevēlas piedalīties 16. marta pasākumos, izturēties cieņpilni un bez nopratināšanas, kāpēc viņš attiecīgi rīkojas.
Jānis Ikstens, pirms komentēt tagadējās valdības attieksmi pret leģionāru piemiņas dienu, mēģinājis saprast, ko notikumi, kas risinājušies pirms daudziem gadu desmitiem, devuši Latvijas valstiskumam un tā nostiprināšanai. “Ja šis ieguldījums nav acīmredzams, un es to tādu nesaskatu, tad 16. marts nebūtu jāpaceļ valsts svētku līmenī, un neredzu, ka tur būtu nepieciešama premjera vai ministru līdzdalība,” atzinis politologs. Pretējā gadījumā, ņemot vērā “kaimiņu notikumu kontekstu”, varot gadīties, ka vairāk zaudējam nekā iegūstam.
Arī G. Krasts uzskata, ka valdībai no dalības leģionāru piemiņas dienā jānorobežojas, līdzīgi kā to darījis viņa vadītais Ministru kabinets – Mazāk mēģināt iesaistīties procesā, taču nenogurstoši skaidrot, kas šī ir par dienu, lai kā mums pašiem tā liktos pati par sevi saprotama. Vienkārši vajag par to runāt daudz un ilgi – visu laiku, – viņš norāda.
Norobežoties no saviem brīvības cīnītājiem Latvijas valdības ir pratušas, taču ar patiesās vēstures skaidrošanu, lai tā “pielēktu” arī kūtrajai Rietumu sabiedrībai, vēl liels darbs darāms.
