16. marts. Bez pārmaiņām. Valdība leģionāriem – brīvības cīnītājiem kā parasti uzgriež muguru 48
Līdz 1998. gadam Latviešu leģiona piemiņas diena 16. martā varēja notikt kā brīvā un neatkarīgā valstī – neviena netraucēti un bez aizliegumiem.
Vienā brīdī viss sagriezās kājām gaisā – Otrā pasaules kara laikā kritušo leģionāru piemiņas dievkalpojums, bijušo cīnītāju, viņu tuvinieku, draugu un atbalstītāju gājiens uz Brīvības pieminekli nokļuva pasaules lielāko mediju virsrakstos kā “Waffen SS” veterānu pasākums. Krievijas provocēta, neliela ļaužu grupa sirmos vīrus apsaukāja par fašistiem un slepkavām. Politkorektie Rietumu politiķi sašutumā rauca degunus, mūsējie valstsvīri gudroja, ko nu darīt, lai dzīva gan kaza un kāpostgalva, gan arī vilks paēdis.
Gandrīz divus gadu desmitus leģionāru atceres diena Latvijā notiek pēc austrumu kaimiņa diktēta scenārija. Tā tas būs arī šogad, jo jaunā Ministru kabineta vadītājs Māris Kučinskis paziņojis, ka valdības pozīcija par 16. marta pasākumiem palikusi nemainīga, tas nozīmē, ka ministri šajā dienā pie Brīvības pieminekļa nedrīkst rādīties.
Krievijas provokācija – vistīrākajā formā
1998. gadā varas stūri grozīja Guntara Krasta vadītā valdība. Bijušais premjers trauksmi ap 16. marta piemiņas dienu nosauc par Krievijas provokāciju vistīrākajā formā. – Krievijai tolaik naftas cenas noslīdēja ļoti zemu, rublis devalvējās un tuvojās ekonomiskais krahs, tāpēc viņi sāka meklēt iespēju, lai stiprinātu sevi iekšpolitiski. Bija jāveic kādas ārpolitiskās darbības, kas varētu nospēlēt auditorijai Krievijas iekšienē, – austrumu kaimiņa stratēģiju skaidro G. Krasts. Lielvalsts stiprināšanas plāns sākās ar nesankcionētu krievu pensionāru piketu 3. martā pie Rīgas domes, kuru izgaiņājusi policija. Kā iepriekš zinādami, mītiņu filmējuši četri lielākie Krievijas televīzijas kanāli, kas notikušo savai auditorijai atrādīja jau kā zvērīgu veco ļaužu sišanu. Gluži vai uz burvja mājienu parādījās tā saucamie antifašisti un 15. martā pie Brīvības pieminekļa piketēja jau pret leģionāru gājienu, turpinot izpausties arī pašā leģiona atceres dienas pasākuma laikā. Krievijas Ārlietu ministrija izplatīja paziņojumu, ka Latvijā notiek nacisma glorificēšana.
Taču ar to vien nebija gana – astoņas dienas pirms ebreju Lieldienām, 2. aprīlī, nogranda sprādziens pie sinagogas Vecrīgā. Laimīgas nejaušības dēļ cietušo nav, ēkai izsisti logi un durvis, bojāti arī apkārtējie nami – ziņoja plašsaziņas līdzekļi. Aizdomās par spridzināšanu aizturēja Krievijas pilsoni, bijušo OMON (sevišķas nozīmes milicijas vienība) kaujinieku.
Latvijas Saeima, daudz nekavēdamās, uz Krievijas provokācijām atbildēja ar Leģiona dienas iekļaušanu piemiņas dienu sarakstā, taču pēc pāris gadiem to no oficiālā valsts kalendāra izsvītroja. Atteikšanās no leģionāriem kā mūsu valsts vēstures varoņiem bija viens no upuriem, lai tiktu uzņemti Eiropas Savienībā un NATO.
