FOTO: 16. martā pie Brīvības pieminekļa ziedus noliek, ieturot distanci 2
Reaģējot uz norādījumiem par pulcēšanās aizliegumiem un organizēta pasākuma atcelšanu, cilvēki šorīt izvēlējušies izvairīties no pulcēšanās pie Brīvības pieminekļa, lai pieminētu latviešu leģionārus, novēroja aģentūra LETA.
Nolikt ziedus pie pieminekļa ieradās atsevišķi cilvēki, ilgstoši neuzturoties laukumā pie Brīvības pieminekļa.
Pie Brīvības pieminekļa ieradušies trīs prokrieviskie aktīvisti, kuri pievērsuši arī likumsargu uzmanību, taču netika izraidīti no notikuma vietas.
Teritoriju ap Brīvības pieminekli uzrauga liels policistu skaits.
Nacionālajā apvienībā “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK) aģentūru LETA informēja, ka jau kopš agra rīta notiek latviešu leģionāru godināšana, iedzīvotājiem liekot ziedus pie Brīvības pieminekļa.
Ziedu nolikšana notiek atbilstoši ārkārtējās situācijas nosacījumiem, ievērojot noteikumus un ieturot starp klātesošajiem distanci. Jau agri no rīta ziedus pie pieminekļa nolikuši Daugavas Vanagu un Latvijas Nacionālo karavīru biedrības biedri, Nacionālās apvienības deputāti un jaunieši.
Kā ziņots, Krīzes vadības padomes un valdības kopsēdē sestdien pieņemts lēmums valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas periodā, kas šobrīd noteikts līdz 14.aprīlim, neatkarīgi no apmeklētāju skaita aizliegt visus sabiedrībai publiski pieejamus svētku, piemiņas, izklaides, kultūras, sporta, atpūtas pasākumus, kas tostarp notiek naktsklubos un diskotēkās, kā arī aizliegtas sapulces, gājieni, piketi un reliģiskās darbības veikšanas pulcējoties.
Tāpat valdība lēmusi ierobežot neorganizētu pulcēšanos kultūras, izklaides, atpūtas, sporta un reliģisko norišu vietās līdz vairāk nekā 50 cilvēkiem vienlaikus.
Papildus piektdien Rīgas pašvaldības pagaidu administrācija bija pieņēma lēmumu, ka ārkārtas situācijas laikā Rīgā aizliegti visi publiskie pasākumi ārpus telpām neatkarīgi no dalībnieku skaita.
16.marts jeb Leģionāru piemiņas diena ir neoficiāla piemiņas diena, kad latviešu leģiona veterāni un citi cilvēki piemin valsts iedzīvotājus, kuri cīnījās Vācijas bruņotajos spēkos latviešu leģiona sastāvā. Daļa cilvēku uzskata, ka šie cilvēki cerējuši cīnīties par neatkarīgu Latviju, citi – ka viņi bijuši fašistu līdzskrējēji, bet vēl citi – ka kara laika apstākļu upuri, kuri pret savu gribu nonākuši frontē.
