5 veidi, kā izrādīt pieņemšanu autiskiem pieaugušajiem 1
1. Izrādiet cieņu
Neatkarīgi no tā, vai cilvēkam ir redzama invaliditāte vai nav, vai viņam ir grūti komunicēt vai nē, katrs cilvēks ir pelnījis, lai pret viņu izturētos ar cieņu. Man liekas, nav jēgas skaidrot šo punktu, bet mums visiem nekaitēs to apdomāt.
2. Komunicējiet ar viņiem
Neatkarīgi no tā, kā cilvēks sazinās ar jums, tostarp, izmantojot iPad, datoru, īsziņas, rakstīšanu vai skopu sarunu, klausieties viņā, uzdodiet jautājumus un uzklausiet atbildes. Autiskie cilvēki ir galvenie savas pieredzes eksperti un no katra var pamācīties. Daudzi autiskā spektra pieaugušie ļoti daudz strādā, lai dalītos ar citiem cilvēkiem savās idejās un svarīgajā pieredzē attieksmē pret autismu – kā daļā no mūsu pasaules. Tam ir daudz piemēru: arī jaunā Karli Fleišmana (Carly Fleischmann) grāmata, Templas Grandinas biogrāfija un amizantie komiksi.
3. Analizējiet savu uzvedību
Jūs nedariet neko jocīgu, kad esat vienatnē? Vai gadās, ka jūs pārtraucat otra cilvēka runu? Vai jums nav ieraduma kratīt kāju vai bungāt ar pirkstiem pa galdu, kad uztraucaties vai jums ir garlaicīgi? Katram no jums piemīt uzvedība, kas palīdz sevi regulēt un stimulēt. Atkārtotas darbības autistiem var pievērst lielāku uzmanību, tās var būt daudz intensīvākas vai stereotipiskas, taču to jēga ir tāda pati. Un visi mēs laiku pa laikam pieļaujam “sociālās kļūdas” un, gribot negribot, esam rupji vai kaitinoši. Katrs laiku pa laikam pārkāpj sociālos noteikumus.
4. “Izdomājiet attaisnojumu”
Tā kā mēs esam musulmaņu ģimene, mēs “izdomājam attaisnojumu” (vai vismaz tam ir jāseko). Reizēm cilvēki žēlojas par autisko cilvēku rupjībām vai kaitinošo uzvedību, taču, ja mēs zinām, ka cilvēks ir autists (un pat ja mēs nezinām), mums “jāizdomā attaisnojums” viņu darbībām, pirms apvainoties vai viņu ignorēt. Kāds var likties nelaipns, piemēram, Džons Elders Robinsons savā grāmatā “Esi citāds” apraksta, ka cilvēks var pārslēgt televīzijas kanālus, pat ja istabā ir citi cilvēki, kuri skatās pārraidi. Bet vai tādā rīcībā ir ļauns nodoms? Vai cilvēks patiesi ir pamanījis, ka citi skatās televizoru vai ka viņi vispār ir istabā?
5. Atsakieties no žēlošanas
Žēlošana ietver pieņēmumu par citu neveiksmēm un paša pārākumu, pateicoties veiksmei. Var just žēlumu pret to, kuru pēkšņi piemeklējusi nelaime – zaudēts tuvinieks, sākusies slimība, zaudētas mājas… Tie ir pēkšņi notikumi, kurus nekādi nevar kontrolēt. Savukārt žēlums pret cilvēku, kura prāts vai ķermenis attīstījies citādi, nekā jūsu, nozīmē, ka jūs uzskatāt cilvēku par bezpalīdzīgu un ignorējat viņa centienus izmantot esošās spējas un stiprās puses, lai kontrolētu savu dzīvi tādā mērā, cik iespējams. Žēlums ir pretmets pieņemšanai, atsakieties no tā.
