15 veidi, kā pieņemt autiskus cilvēkus ik dienu: bērnus, pieaugušos, bērnu vecākus 1
5 veidi, kā izrādīt pieņemšanu attiecībās ar autiskiem bērniem
2. aprīlis ir Pasaules autisma diena, tādēļ aicinām šodien sabiedrību uz izpratni par cilvēkiem, īpaši bērniem, kuriem ir autisms vai autiskā spektra traucējumi.
Autore: Emma Apple
1. Esiet pacietīgi
Patiesībā šādai attieksmei būtu jābūt pret jebkuru bērnu. Bērniem ir tiesības būt mums blakus, ir tiesības pilnvērīgi piedalīties šajā pasaulē, kura drīz “piederēs” viņiem. Visi bērni, bet jo īpaši ar attīstības īpatnībām, var tikai mācīties pareizu sociālo uzvedību, viņi var trokšņot bibliotēkā (taču, ja viņi izrāda mīlestību pret grāmatām skaļi, tad kā gan uz viņiem dusmoties?), viņi var visu laiku dīdīties jums blakus lidmašīnā, viņi var apraudāties pie kases lielveikalā, jo ieraudzījuši to īpašo šokolādīti (iespējams, arī jums tā ir vajadzīga, vienkārši jūs esat iemācījušies paust savas vēlmes sociāli pieņemamā veidā).
Bez šaubām, mēs esam slikti uzvedušies kaut vai ik pa laikam (vai bieži), un, ja mums paveicies, tad blakus mums bijuši pacietīgi un saprotoši pieaugušie, pat ja mums pašiem pacietības nav pieticis.
2. Jautājiet un klausieties
Mans dēls runā. Tā ir mūsu svētība, par kutu mēs ilgi un mērķtiecīgi cīnījāmies. Tas, ka viņš runā, parasti ir jēgpilni (kaut reizēm šī jēga ir zināma tikai viņam pašam) un pauž neparastu skatījumu uz lietām. Mans dēls runā mierīgi, ļooti mierīgi, viņš bieži vien vairākas reizes atkārto daļu teikuma, runā monotonā balsī, gandrīz bez mīmikas izpausmēm, bez žestiem, neskatoties acīs.
Apstājieties, piesēdiet, lai būtu bērna auguma līmenī, klausieties atvasē, dodiet viņam laiku atrast vārdus, dodiet viņam iespēju runāt – viņam patiesi ir, ko teikt.
Viņš iemācījis man daudz ko, un esmu iemācījusies viņam ticēt, pat tad, kad man liekas, ka viņš izdomā, piemēram, par to rozā betona maisītāju, bet bērns patiesi to redzēja celtniecības laukumā netālu no mūsu ielas.
3. Apspriediet ar bērnu viņa intereses
Templas Grendinas (Temple Grandin) citāts man nesen lika aizdomāties par bērniem un viņu pašu izpratni par sevi. Dodiet viņiem iespēju atpūsties no autisma: vai mēs nemudinām viņus pārāk daudz domāt par savām atšķirībām no citiem bērniem? Kaut man liekas svarīgi, ka mēs, pieaugušie, izrādām sapratni pret bērniem, viņi nav saistīti tikai ar viņu diagnozēm, traucējumiem un neiroloģiskām atšķirībām.
Man liekas, ka šis ir brīdis, kad pieņemšana kļūst svarīgāka nekā “informēšana par problēmu”. Patiesa pieņemšana nozīmē, ka kaut kas ir daļa no jūsu pasaules un dzīves, taču jums nav vajadzības visu laiku par to domāt. Daudziem autiskā spektra bērniem ir pārsteidzošas intereses vai hobiji, kuros tikai viņi spēj redzēt ko aizraujošu, tās palīdz viņiem saglabāt iekšējo stabilitāti un mieru, un reizēm, pareizi atbalstot, viņi var kļūt eksperti savā sfērā un veidot tajā karjeru.
Pajautājiet manai meitai kaut ko par kondoriem, un jūs sagaidīs ļoti gara (un ļoti informatīva) saruna, un es esmu pārliecinata, ka tā sniegs jums tādu pašu labpatiku kā viņai. Pievienojieties manam dēlam, kad viņš vāc mazus akmentiņus parkā. Tas nomierina, un jūs tūlīt pat izveidosiet ar viņu attiecības, kuras nebūs iespējams panākt tikai ar vārdiem.
4. Nodarbojieties ar viņiem un pieņemiet viņu komunikāciju ar jums
Vairumam autisko bērnu ir šādas vai tādas komunikācijas problēmas, kuras var būt izteiktas vai gandrīz nemanāmas. Ja bērns nerunā un viņš nekomunicē citā veidā, jūs varat vērot viņa uzvedību, to, ko viņš dara, kas viņu priecē – sazinieties šajā līmenī vai vienkārši esiet līdzās bez ierastās komunikācijas, daudziem jau tas ir liels solis.
Man nav tik daudz pieredzes ar bērniem, kuri nerunā, bet es zinu, ka uzvedība arī ir komunikācija, un, ja jūs pieņemat savu bērnu un jums ir komfortabli viņa klātbūtnē, tad arī tā ir komunikācijas forma, kuru var izrādīties ļoti noderīga jums abiem.
Bērniem, kuri spēj runāt, tāpat ir atšķirības komunikācijā, tā ka mums jāsaprot, ka saziņā ar viņiem var nedarboties kaut kādi stereotipiskie komunikācijas aspekti (piemēram, bieži vien izpaliek acu kontakts), turklāt viņi var atšķirīgi interpretēt runu (skat. 2. punktu).
5. Mīliet viņus
Kas gan vēl ir vajadzīgs ikvienam bērnam, ja ne mīlestība un pieņemšana? (Protams, gaiss, ēdiens, ūdens un jumts virs galvas, taču jūs sapratāt manu domu).
