1590. gada 16. maijā. Pirmais Rīgas tipogrāfs 0
Pirms 430 gadiem Rīgas rātes uz pilsētu ataicinātais Antverpenes tipogrāfs Nikolajs Mollīns saņēma tā brīža Rīgas kunga, Polijas karaļa Sigismunda III privilēģiju, kas noteica, ka pirmā Rīgas tipogrāfa iespieddarbus nedrīkst pārdrukāt Polijas teritorijā, kā arī nedrīkst izplatīt to pārdrukājumus ārzemēs.
Nepilnu pusgadu pirms tam Mollīns bija saņēmis arī Rīgas rātes apstiprinājumu, ka viņam tiek garantētas pilsētas grāmatizdevēja, iespiedēja un grāmattirgotāja monopoltiesības.
Labu tipogrāfu tā laika Eiropā nemaz nebija tik viegli piesaistīt. Rātskungi tiešām nopūlējās, lai sarūpētu viņam materiālās eksistences garantijas un panāktu, ka Mollīns dod priekšroku Livonijai, ne Hamburgai, kurp viņu arī aicināja.
Kā rakstījis grāmatniecības vēstures pētnieks Ojārs Zanders: “Pēc tipogrāfijas juta vajadzību augošā pilsētas inteliģence, sevišķi Domskolas pedagogi, tāpat dažādo draudžu mācītāji, jo katru garīgu tekstu pasūtīt ārpus Rīgas nebija vienkārši.
Tipogrāfija deva iespēju pilsētas interesēs iespiest arī dažādus aizstāvēšanās rakstus konfrontācijai ar Polijas valdošajām aprindām. Līdz šim pilsētai tāpat nebija sava regulāri iznākoša kalendāra.” Galu galā, spēja nodrošināt savus iespieddarbus katrai lielākai pilsētai bija prestiža lieta.
Mollīns, kurš Rīgā ieradies 1587. vai 1588. gadā, palika te līdz savai nāvei 1625. gadā.
Pirmā tipogrāfija atradās Krāmu ielā. Tās devums Rīgas un visas Latvijas kultūrvēsturē ir nenovērtējams. Pēc Mollīna palika ap 180 iespieddarbu latīņu, vācu un arī latviešu valodā – reliģiski teksti, politiski traktāti, humānistu literatūra, Rīgas Domskolas mācīblīdzekļi, sacerējumi Rīgas pilsētas vadības un iedzīvotāju vajadzībām dažādu svinību sakarā.
Īpaši atzīmējamas viņa iespiestās vēsturiskās gravīras, piemēram, 1612. gada “Rīgas panorāma”.
