Pirms 440 gadiem, 1582. gada 24. februārī, Romas pāvests Gregors XIII parakstīja bullu ”Inter gravissimas”, kas pasludināja kalendāra reformu jeb mūsdienās lietotā tā sauktā gregoriāņu kalendāra ieviešanu nepilnīgā juliāņu kalendāra vietā.

Lasītākie

Atrasts ceturtā Pabrades poligonā pazudušā kareivja ķermenis: viņš neatradās purvā 80

Kāpēc amerikāņu karavīri brauca tur, kur nedrīkstēja? Izskan aizdomīga versija

Kokteilis

Latviešu daiļavu TOP 10: sievietes, kuru šarms neatstāja vienaldzīgu pat mākslīgo intelektu

Lasīt citas ziņas

Reforma bija nepieciešama, lai atjaunotu Lieldienu svinēšanu tās sākotnējā datumā, kas atbilda Saules pavasara ekvinokcijai, un novērstu tālāku šīs dienas kalendāro nobīdi vasaras virzienā. Reformas brīdī nobīde jau sasniedza 10 dienas. Saskaņā ar pāvesta rīkojumu, lai labotu kļūdu, 1582. gada 4. oktobrim uzreiz vajadzēja sekot 15. oktobrim. Kalendāra reforma tomēr radīja iebildes un nemierus zemēs un pilsētās, kur valdīja protestantisms, jo daudzi to uzskatīja par katoliciskās baznīcas patvaļu un mēģinājumu palielināt savu varu.