Pirms 440 gadiem, 1574. gada 11. septembrī, pirmo reizi Latvijas teritorijā tiesu protokolos minēts vārds “ragana”.

Lasītākie

Kokteilis

Ūdensvīrs – orangutāns, Dvīņi – lapsa: kāds savvaļas dzīvnieks tu esi pēc zodiaka zīmes

Omīte noved līdz izmisumam telefonkrāpniekus, nogurdinot ar stāstiem par pīrādziņiem – jauns veids, kā tik galā ar noziedzniekiem 31

Veselam

21. gadsimta sērga – resnās zarnas divertikuloze. Kas tas ir, kas to skar un kādos gadījumos draud arī tev?

Lasīt citas ziņas

Rīgas zemes soģa tiesā par buršanu un nolādēšanu nāvessodu sadedzinot piespriež kādai “nevācu sievai” Katrīnai. Protokolā viņa nosaukta par “Raggan”. Valodnieki spriež, ka latvieši agrāk ar to sapratuši mitoloģiskas būtnes. Burvestībās apsūdzēto raganu prāvas Livonijā sāka noturēt samērā vēlu – 16. gadsimtā, kamēr citviet Eiropā tādas gadījās jau 13. gadsimtā. Rakstiska liecība par pirmo raganas sadedzināšanu Latvijā attiecas uz 1559. gadu, kad Grobiņā māti un meitu apsūdzēja burvestībās, jo viņām ziemā vilki neuzbrūkot, lopi labi padevušies un neslimojot ne ar kādām kaitēm. Turpmākajos gadu desmitos raganas Livonijā tiesāja un dedzināja regulāri. Vidzemē šī prakse izzuda 17. gadsimta otrajā pusē, bet Kurzemē pēdējo raganu sadedzināja 1718. gadā.