1559. gada 17. janvārī. Katastrofa pie Tirzas 1
Pirms 460 gadiem norisinājās Tirzas kauja, kurā skaitliski pārākais Maskavijas lielkņazistes karapulks sakāva Frīdriha fon Felkerzāma vadīto Rīgas arhibīskapa vasaļu karaspēku, kurā bija vairāki simti vācu jātnieku bruņās un vairāki tūkstoši latviešu zemessargu kājnieku.
Tā bija viena no traģiskākajām Livonijas kara epizodēm, kas lieku reizi parādīja, ka savu laiku nodzīvojusī Livonijas konfederācija viena nav spējīga tikt galā ar agresīvo iekarotāju no austrumiem. Maskaviešu iebrukums Vidzemē vojevodas Pjotra Serebrjanija-Oboļenska vadībā bija sācies janvārī. Iebrucēju rindās bija ap 130 000 vīru.
Krievi ātri virzījās uz priekšu, postīdami un laupīdami Livonijas mazās pilsētiņas un ciemus.
Mēģinājums apturēt iebrucējus pie Tirzas pilsmuižas izvērtās katastrofā, jo krita ap 400 vācu bruņinieku no dižciltīgajām Livonijas dzimtām, arī pats Felkerzāms. Kritušos latviešus neskaitīja, bet lēš, ka dzīvību zaudējusi lielākā daļa kājnieku. Uzvarētāji velti izmēģinājās ieņemt Cesvaines pili un, kad tas neizdevās, nopostīja Smiltenes, Skujenes un Nītaures pilis. Tirzas sakāve izraisīja paniku Rīgā. Steigā tika laboti pilsētas mūri, pilsētā sabēga apkaimes iedzīvotāji.
Rīgas priekšpilsētu ēkas, muižiņas un noliktavas nojauca un nodedzināja, lai ienaidniekam nebūtu aiz kā slēpties.
Maskavieši pie Rīgas mūriem parādījās 30. janvārī. Pilsētu ieņemt tie nemēģināja un trīs dienas vēlāk pa aizsalušo Daugavu un Lielupi aizsiroja tālāk uz Kurzemi, taču tika atsisti pie Slokas. Pēc tam krievu karaspēks turpināja laupīt Zemgalē, Sēlijā un Latgalē, līdz februārī ar daudz gūstekņiem un bagātu laupījumu atgriezās Maskavijas lielkņazistē.
