“Esmu izsūtījis 160 CV, man atbildējuši labi, ja 8 uzņēmumi!” Linards no Latgales atklāj sūro ainu, cik grūti Latvijā atrast darbu 0
LA.LV. jau vairākus mēnešus aktualizē algu tēmu dažādās profesijās, bet saņemot tik daudz lasītāju vēstules, sapratām, ka šī tēma atsedz vēl vienu problēmu – vispār jebkāda darba atrašanu. Publicējam kāda Latgales iedzīvotāja vēstuli, kur viņš plaši izstāsta savus centienus ilgstoši iegūt darbu dažādās nozarēs, ir sūtījis neskaitāmus CV, bet vien retais atbildējis. Kā lai gūst pieredzi un tiek pie tās labās algas, ja Latvijā nemaz tik viegli nav tik pie jebkāda darba, kur nu vēl vēlamā?
Linards raksta: Varbūt nedaudz lieki, bet ja nepamēģināšu, tad neuzzināšu kā tas viss varētu izvērsties. Es vēlētos Jums uzrakstīt tekstu un padalīties vienā ļoti personīgā stāstā. Jā, iespējams, tā arī būtu neliela slēptā reklāma, bet tā arī būtu super iespēja beidzot kaut ko šajā lietā iekustināt, ietekmēt, mainīt, ļaut beidzot notikt pārmaiņām.
Šeit raksta puisis no nelielas Latgales pilsētas, esmu jau savas dzīves trešajā desmitā iegājis un man ir problēmas atrast nopietnu ilgtermiņa darbu. Tā problēma ir nedaudz dziļāka kā varētu Jums likties no malas, jo nav tā, ka es necenšos atrast darbu, es rakstu vairākām iestādēm un pat ļoti daudzas uzrunāju personīgi ar vēlmi darboties, bet esmu ievērojis cik ļoti daudzi e-pasti manā dzīves laikā ir noignorēti, ka vēlos par šo situāciju arī uzrakstīt Jums personīgi un padalīties tajā visā sīkāk.
Esmu izstudējis radošu sfēru kā mārketings, man ļoti patīk radošas idejas ģenerēt, darboties kreatīvos darbos, neatkarīgi vai tie ir individuāli vai uz komandu vērsti, es vienmēr esmu bijis ļoti čakls, savā ziņā neliels pedants, bet allaž darba lietas esmu licies dzīves augšgalā kā savu prioritāti.
Iespējams, ka šis ir mans jaunības maksimālisms un vienmēr esmu visu darījis pēc labākās sirdsapziņas.
Man ļoti patīk izpausties, darboties ar jauniešiem, bērniem, senioriem, arī ar dzīvniekiem, jo uzskatu sevi tiešām par ļoti daudzfunkcionālu jaunieti ar lieliem mērķiem, ambīcijām. Liela sirdslieta ir basketbols un sports, esmu daudzas iestādes uzrunājis personīgi stāstot savu kaislību pret sportu, bet gandrīz nekad nesaņemu atbildi pretī. Tāpēc saviem sapņiem strādāt kādā basketbola klubā vai ar sportu saistītā iestādē esmu atmetis ar roku.
Patīk darbs ar jauniešiem, liekas ideāla iestāde, kur es varētu izpausties ir jauniešu centri. Es saprotu, ka mana pieredze un CV nav tas bagātākais dažādu iemeslu dēļ, bet kāpēc ir tā?
Jo 90% gadījumu es netieku novērtēts, visur prasa pieredzi, bet kā lai jaunietis gūst pieredzi, ja tam netiek dota iespēja?
Sevišķi jaunieši, kas nāk no mazākām Latvijas pilsētām? Esmu ļoti nobriedis arī mainīt vidi, meklēt darbus lielākās Latvijas pilsētās kā Jelgava, Ogre vai kur citur, kas ir tuvāk Rīgai, jo tur ir vairāk iespēju, bet arī tur ir problēma tikt kaut kur, jo bieži vien aizrakstot e-pastu ir klusums. Esmu diezgan mierīgs cilvēks, nosvērts un nesaņemot atbildi es klusēju un vairāk nerakstu, jo saprotu, ka neesmu nevienu ieinteresējis. Es negribu samelot, bet
man liekas esmu pēc Covid pandēmijas uzrakstījis ap 160 vēstulēm un tikai kādi 5% ir kaut ko atbildējuši.
Bet joprojām esmu bez darba. Es šeit vēršu problēmu uz to, ka neatkarīgi ir vai nav ielikta vakance internetā, kāpēc uz e-pastiem notiek šāda klusēšana? Es tiešām nesaprotu vai tā ir kaut kāda latgaliešu diskriminācija, mans nepilnais CV vai kas tieši? Protams, mans CV nav perfekts, bet mana darba ētika, vēlme ir ļoti liela. Gribās atrast darbu, kur varētu doties ar smaidu uz lūpām un darboties tajā ilgtermiņā, kur tiec pieņemts, saprasts, cienīts un godīgi arī atalgots.
Daudziem jauniešiem un arī man ir problēmas ar krievu valodu, bet vai tas ir šķērslis mūsdienu Latvijā?
Es te varētu rakstīt daudz un dikti, bet es nevēlos visus vainot vai nopelt, bet esmu atvērts ikvienam radošam darba, ka šobrīd liekas, ka vienalga kur tas būtu, pat ja otrā Latvijas nostūrī. Ja es nebūtu tik liels valsts patriots, tad es sen pamestu šo zemi, bet nē, es šeit palieku ar cerībām, vēlmi un aizvien gribu šeit ielikt savu atvaru.
Šī ir tik tiešām liela problēma man un jūtos jau gandrīz bezspēcīgs. Ļoti sāk zust motivācija uzrunāt iestādes rakstot e-pastus nesaņemot pretī atbildes. Pat ja neesmu labs kandidāts, es gribu saņemt atbildi, lai zinu man ir vērts gaidīt, meklēt citus variantus vai ko man iesākt? Cenšos nedusmoties un saprast arī viņu situācijas, bet arī pat ja izliek vakances, ka aizsūtu CV tiem, kāpēc tad ir klusums?”
Linarda vēstule LA.LV. tiešām aizkustināja, jo tajā ir patiesums, reālas problēmas un vēlme strādāt lasāma katrā rindā. Vai kāds ir gatavs viņam dot iespēju? Ja vēlies ar Linardu sazināties, raksti uz [email protected]. un mēs padalīsimies ar Linarda kontaktiem. Ja arī Tu vēlies pastāstīt par darba meklējumiem, interesantu pieredzi darba intervijās vai negodīgiem darba apstākļiem, algu savā profesijā, raksti man epastu uz [email protected]. Es tevi ziņu noteikti izlasīšu!
