15 miljoni “muskuļu audzēšanai” zinātniekiem 2
Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts (CFI) spēcīgā konkurences cīņā izcīnījis 15 miljonus eiro Eiropas Komisijas (EK) rīkotā projektu konkursā.
Uz dāsno finansējumu, kas zinātniskām institūcijām tiks piešķirts EK zinātnes atbalsta programmas “Horizon2020” sadaļas “Widespread 1-2014: Teaming” ietvaros, pretendēja 169 zinātnieku komandas no tā sauktajām jaunajām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Finansiālo atbalstu ieguva tikai desmit, tostarp CFI, kura iesniegtais projekts “Viedo materiālu pētījumu un tehnoloģiju pārneses centrs – CAMART” konkursā ieguva 5. vietu. Institūta direktora vietnieks zinātniskajā darbā un projekta koordinators Andris Šternbergs bilst, ka Latvija ir vienīgā Baltijas jūras reģiona valsts, kas tikusi pie šā finansējuma; vienīgā arī Eiropas ziemeļos. “Šis ir finansiāli lielākais zinātnes atbalsta projekts, kāds ES bijis,” uzsver A. Šternbergs. Tātad līdz šim vienam projektam tik liels finansējums nav piešķirts. Izmantojot šo finansējumu, institūts tuvāko gadu laikā attīstīs CFI esošo Ekselences centru. Kā saka A. Šternbergs, nauda noderēs “muskuļu audzēšanai”. Piemēram, jaunu pētniecībā izmantojamu iekārtu iegādei. Būtiski, ka par projektā piešķirto finansējumu tiks veidotas atvērtā tipa laboratorijas. To iekārtas varēs izmantot ne tikai CFI pētnieki, bet arī zinātnieki no citām institūcijām. Tāpat durvis būs atvērtas pētniekiem no uzņēmumiem, kuri meklē inovācijas. Turklāt tās varētu izmantot arī topošie zinātnieki, kuri šobrīd vēl ir tikai studenti.
Sadarbībā ar Latvijas Universitāti EK finansētā projekta ietvaros plānots arī pilnveidot augstākā līmeņa – maģistrantūras un doktorantūras studiju programmas nanomateriālu, fotonikas un augsto tehnoloģiju jomā. Nu nodarbības CFI laboratorijās varētu kļūt par vēl nozīmīgāku studiju procesa sastāvdaļu.
Tāpat finansējumu varētu izmantot, lai veidotu prototipēšanas laboratorijas, kurās attīstīt un tuvināt komercializācijai laboratorijā tapušus produktus. Viens no produktiem, ko CFI varētu tālāk attīstīt, ir īpaši plāns stikla pārklājums, kurš turklāt neatstaro gaismu. Šādu pārklājumu varētu klāt, piemēram, uz gleznām. Tas aizsargātu tās, bet vienlaikus netraucētu gleznas apskatīt. Kopā ar uzņēmumu “Sidrabe” jau izstrādāta iekārta, kas šo stikla kārtu uz virsmas ļauj uzputināt ļoti smalkā kārtiņā.
Ekselences centrā tiks radīta auglīga vide, kurā studentiem, pētniekiem un uzņēmējiem būs iespēja sadarboties, kopā radīt augstas pievienotās vērtības produktus un dibināt jaunus uzņēmumus. Iecerēts, ka tas kļūs par reģionālas nozīmes pētniecības un tehnoloģijas pārneses platformu pētniecības, industrijas un inovācijas attīstībai. Iecerēts, ka centra zinātniskā kapacitāte tiks dubultota.
Kaut arī šis EK finansējums bija paredzēts tikai jaunajām ES valstīm, zinātniskajām institūcijām, kas ieguvušas finansējumu, nav liegts meklēt partnerus arī “vecajās” ES valstīs. Tā CFI partneri projektā ir Zviedrijas Karaliskais tehnoloģiju institūts (KTH) un zinātniskais institūts “Acreo Swedish ICT”, kas ir starptautiski atzīti līderi inovācijas un komercializācijas jomā. Projekta īstenošanas laikā partneri varētu palīdzēt CFI, jo minētajām zviedru zinātniskajām institūcijām ir ilggadēja pieredze inovācijas ieviešanā, kā arī zinātnes un biznesa sadarbībā.
Minētie 15 miljoni CFI Ekselences centra attīstībā tiks ieguldīti pakāpeniski – septiņu gadu laikā. Papildus šai summai centra zinātniskās infrastruktūras pilnveidošanā paredzēts ieguldīt vairāk nekā 16 miljonus eiro no EK struktūrfondiem, ko administrē Izglītības un zinātnes ministrija un Ekonomikas ministrija.
UZZIŅA
Latvijas projekti: maz, bet kvalitatīvi
Līdz šim dažādās “HORIZON 2000” apakšprogrammās Latvijas zinātnieki iesnieguši 165 dažādus projektus, kas ir otrs zemākais pieteikumu skaits ES valstu vidū. Latvija apsteidz tikai mazo Maltu.
Savukārt, analizējot iesniegto projektu pieteikumu skaita attiecību pret iedzīvotāju skaitu valstī, Latvija ierindojas 10. vietā no beigām. No tuvējiem kaimiņiem mazāk aktīvas projektu iesniedzējas ir Polija un Lietuva.
Savukārt, iesniegto projektu kvalitātes (atbalstīto projektu proporcija pret iesniegtajiem) ziņā Latvija ieņem augsto 5. vietu. Pirmajās vietās šajā rādītājā ierindojas Francija, Beļģija, Austrija un Igaunija.
