15 jautājumi par kartupeļu audzēšanu 4
Savā darba praksē esmu bieži atbildējusi uz jautājumiem par kartupeļu šķirnēm, mēslošanu, augu aizsardzību, stādījumu kopšanu utt. Sniegtā informācija varētu interesēt arī lasītājus, kuri audzē kartupeļus savām vajadzībām, jo kartupeļi ir un paliek mūsu otrā maize. Tuvojas pavasaris, un daudz jautājumu ir tieši par bumbuļu sagatavošanu stādīšanai un stādījumu kopšanu.
Kādas īpašības ir svarīgākas, izvēloties kartupeļu šķirni?
Pirmkārt, ražības līmenis un garšas īpašības. Ne mazāk svarīgi rādītāji ir izturība pret slimībām, uzglabāšanās, bumbuļu forma un mīkstuma krāsa, veģetācijas periods. Jāatceras, ka kartupeļu šķirnes atšķiras pēc veģetācijas perioda ilguma: ļoti agras šķirnes ar veģetācijas periodu 70–80 dienas, agras šķirnes – 80–90 dienas, vidēji agras šķirnes – 90–100 dienas, vidēji vēlas šķirnes – 100–120 dienas, vēlas šķirnes – 120–140 dienas un ļoti vēlas šķirnes – vairāk par 140 dienām. Vispār šķirņu izvēle lielā mērā atkarīga no audzēšanas mērķa – pārtikai vai pārstrādei. Izvēloties šķirnes, piemēram, pārtikas kartupeļu ražošanai, jāpievērš uzmanība bumbuļu ārējam izskatam, ko noteic mizas gludums, acu dziļumam, formai, slimību izturībai; vārītu kartupeļu bumbuļu mīkstuma īpašībām: garšai, miltainībai, tumšošanai.
Kā jādiedzē kartupeļi?
Sēklas kartupeļus, kas uzglabājušies vēsā pagrabā, saliek kastītēs plānā kārtā un ievieto gaišās telpās, kur temperatūra ir 14–16 C dienā, bet naktī tā var būt 4–6 C. Vēsa temperatūra naktī ir pat nepieciešama, lai bumbuļi varētu norūdīties un asni izveidojas drukni un stingri. Diedzēšanas laiks ir apmēram 25–30 dienas pirms stādīšanas. Šādi diedzētos bumbuļus var stādīt arī vēsākā augsnē – 6–8 C. Ja kartupeļus paredzēts stādīt ar rokām un nelielās platībās, bumbuļus var pārbērt ar mitru kūdru. Tādos apstākļos 8–10 dienās izveidojas saknītes un asni, bet jābūt ļoti uzmanīgiem stādīšanas laikā, lai tos neaplauztu.
Vai ir ieteicams diedzēt kartupeļus tumšās telpās?
Nē. Tādā gadījumā bumbuļiem izveidojas gari, trausli un balti asni, kas viegli lūst, un tā ir papildu iespēja inficēties ar vīrusu slimībām. Stādījumā ceri arī vājāk attīstīsies.
Vai sīkos (10–20 g) bumbuļus var izmantot stādīšanai?
Tik sīkus bumbuļus var stādīt, bet jāņem vērā – jo vecāks sēklas materiāls, jo lielāka varbūtība, ka sīkie bumbuļi ir vairāk inficēti ar slimībām. Sākotnējā sēklkopībā tiek stādīti arī mazāki bumbuļi, bet tie ir iegūti no meristēmas kultūras un ir brīvi no vīrusiem.
Vai kartupeļus var pavairot ar sēklām?
Parasti kartupeļu pavairošana ar sēklām notiek selekcijas darbā. Praksē kartupeļus pavairo veģetatīvi, t. i., ar bumbuļiem. Ja sēklas veikalā ir nopirkta paciņa ar kartupeļu sēklām, tad interesanti būs zināt, ka bumbuļi izaug ar dažādu mizas krāsu, bumbuļu formu, veģetācijas periodu un slimību izturību. Katrs var eksperimentēt un atlasīt sev tīkamus cerus sēklas materiāla ieguvei nākamajam gadam, bet garantijas par šķirņu noturību var nebūt.
Vai drīkst izmantot stādīšanai grieztus bumbuļus?
Ja trūkst sēklas materiāla un stādīšanai ir paredzēti lielie bumbuļi, tos var griezt 1–2 dienas pirms stādīšanas. Svarīgi, lai brūces sadzīst, pretējā gadījumā svaigi griezti bumbuļi var aiziet bojā pēc stādīšanas, vienkārši sapūstot augsnē. Bumbuļi jāgriež arī tā, lai griezto bumbuļu daļu masa nebūtu mazāka par 50–70 gramiem un ar diviem trim asniem. Nav ieteicams griezt bumbuļus, ja audzēšanas mērķis ir iegūt sēklas kartupeļus, jo tādā veidā pieaug risks inficēt bumbuļus ar vīrusu slimībām. Jebkurā gadījumā darba rīki – nazis vai skalpelis – ir jādezinficē kālija permanganāta šķīdumā (zilajos graudiņos).
Sēklas materiāla kodināšana. Kādas kodnes ieteiktas konvencionālajā un bioloģiskajā stādījumā?
Lai ierobežotu tādas kartupeļu slimības kā melnais kraupis jeb rizoktonija (ier. Rhizoctonia solani), parastais kraupis (ier. Streptomyces scabies), sudrabotais kraupis (ier. Helminthosporium solani), sēklas materiālu ieteicams kodināt ar kodni Maxim 0,25–0,2 l/t. Sprakšķu un maijvaboļu kāpuru, kartupeļu lapgrauža un lapušu ierobežošanai ir ieteicams lietot kodni aktara – deva 0,2 kg/t; vai kruizers 70 p. s. – deva 0,06–0,11 l/t; vai kruizers OSR s. k. – 0,15 l/t. Šīs kodnes tiek lietotas konvencionālajos sēklu laukos. Bioloģiskajos laukos varētu izmantot mikrobioloģiskos augu aizsardzības līdzekļus, piemēram, trihodermīnu. Bumbuļu apzaļumošana arī ir ļoti labs un efektīvs pasākums kartupeļu slimību ierobežošanā.
Kādēļ pēc vārīšanas bumbuļi mēdz tumšoties?
Tas ir atkarīgs gan no šķirņu genotipa, gan arī lielā mērā no mēslojuma un augsnes, kur ir auguši kartupeļi. Ir izpētīts, ka pārbagāts slāpekļa mēslojums izraisa mīkstuma tumšošanos. Mīkstums netumšosies, ja kālijs būs pietiekamā daudzumā. Bumbuļi, kas auguši purva augsnēs, arī mēdz tumšoties, jo šīs augsnes ir nabadzīgi apgādātas ar kāliju. Visbiežāk kālija trūkums parādās arī vieglās smilts augsnēs pēc ilgstošiem un ievērojamiem nokrišņiem. Svarīga ne tikai kartupeļu apgāde ar slāpekli un kāliju, bet arī šo elementu attiecības. Zinātnieki iesaka lietot NPK mēslojumu ar elementu attiecībām 1:1,25:1,6.
Kāpēc bumbuļiem veidojas tukši vidi?
Kalcija trūkuma dēļ daudzām šķirnēm lielākajos bumbuļos izveidojas tukšs brūns vidus, no kura visos virzienos var atiet sīkāki tukšumi. Kartupeļi slikti glabājas, ātri sapūst un tiem ir pazeminātas garšas īpašības.
Kāpēc bumbuļu mīkstumā reizēm manāmi nekrotiskie plankumi vai korķaudu joslas?
Bumbuļu nekrotiskās plankumainības izraisa rattle vīruss. Bumbuļu ražu tas gandrīz nesamazina, bet būtiski pazemina to pārtikas vērtību, jo vīrusa infekcijas ietekmē kartupeļa bumbulī veidojas korķaudu joslas, kas norobežo tālāku vīrusa izplatīšanos. Vīruss reti izplatās mehāniski ar slimo augu sulu, bet tas pāriet ar slimiem bumbuļiem. Rattle vīruss pieder tā sauktajai augsnes vīrusu grupai, kuru galvenās pārnesējas ir augsnē brīvi dzīvojošās ektoparazītiskās nematodes. Rattle vīrusu pārnes Trichodorus ģints nematodes, kas konstatētas arī Latvijā. Šim vīrusam ir daudz saimniekaugu – ap 200 no dažādām augu dzimtām. Vīruss biežāk sastopams vieglās smilts augsnēs, retāk – smagās māla augsnēs.
Ko darīt, ja kartupeļu laukā ir drātstārpi?
Vislabāk būtu ievērot augu seku un izvairīties stādīt kartupeļus pēc ilggadīgiem zālājiem, kur noteikti būs sastopami sprakšķu kāpuri – drātstārpi. Laukos, kur savairojusies vārpata, arī sagaidāma liela drātstārpu invāzija. Sēklas materiālu var kodināt ar kodni kruizers vai aktaru – tas atbaidīs šos kāpurus. Nelielās platības var mēģināt dažas dienas pirms stādīšanas vagās salikt sagrieztus kartupeļu bumbuļus vai burkānus, pēc tam salasīt ēsmus ar salīdušiem kāpuriem.
Vai drīkst iestrādāt svaigos organiskos mēslus pavasarī pirms kartupeļu stādīšanas?
To darīt nevajadzētu, jo pasliktināsies bumbuļu garša, bumbuļi būs kraupaini un laksti lielākā mērā inficēsies ar lakstu puvi. Ieteicams iestrādāt sadalījušos kūtsmēslus rudenī un vēl labāk priekšaugam.
Kāda ir vajadzīga optimāla gaisa temperatūra kartupeļu bumbuļu augšanai un attīstībai?
Bumbuļu augšanai optimālāka temperatūra ir 18–22 C. 25 C temperatūrā bumbuļu augšana samazinās, bet 30 C un augstākā – pilnībā apstājas. Pazeminātā gaisa temperatūrā līdz 10–12 C bumbuļu augšana arī ir lēnāka.
Vai, stādot dažādas kartupeļu šķirnes, blakus laukā pastāv iespēja savstarpējai šķirņu apputeksnēšanai?
Kartupeļi pieder pie pašapputes augiem, tādēļ savā starpā tie nevar apputeksnēties.
Ko nozīmē kartupeļu šķirņu izviršana?
Kartupeļu izviršana nozīmē nepārtrauktu ražas lejupslīdi, kas palielinās ar katru nākamo kategoriju, neskatoties uz to, ka audzēšana ik gadu notiek vienos un tajos pašos audzēšanas klimatiskajos un aptuveni vienādos agrotehniskajos apstākļos. Izviršana visvairāk atkarīga no sēklas materiāla inficēšanās ar slimībām, galvenokārt ar vīrusslimībām, kuras izplata laputis.
Raksts publicēts žurnālā “Agro Tops”.
