Pirms 520 gadiem, 1493. gada 11. novembrī, Ainzīdelnas pilsētiņā Šveicē ķīmiķa un ārsta ģimenē piedzima izcilais un leģendārais renesanses laikmeta zinātnieks Paracelzs jeb īstajā vārdā  Filips Aureols Teofrasts Bombasts fon Hohenheims.

Lasītākie

Donalda Trampa atbilde uz jautājumu, par ko nevienam nav šaubu, pārsteidz pat pašus amerikāņus 44

Kokteilis

Pusdienu ceļvedis: ko vislabāk ēst pusdienās atbilstoši tavai zodiaka zīmei

RAKSTA REDAKTORS

“Ukraiņi man vienmēr ir teikuši – ja mums būs kāda šmuce, viņi būs klāt.” Saruna ar Jāni Slaidiņu par to, kā karš Ukrainā ir mainījis viņa dzīvi 44

Lasīt citas ziņas

Kā jau daudzi tā laika zinātņu vīri, arī viņš savā darbībā bija ļoti daudzpusīgs. Laikabiedri Paracelzu pazina ne tikai kā ārstu, ķīmiķi, botāniķi un astrologu, bet arī kā okultistu un alķīmiķi. Viņš iedibinājis toksikoloģijas zinātni, kas aplūko ķīmisku vielu iedarbību uz organismu; devis nosaukumu ķīmiskajam elementam cinkam, ieviesis tādus jēdzienus kā ”gāze”, ”ķīmija” un ”alkohols”, bijis pirmais sistemātiskais botāniķis. Par dusmām diplomētiem mediķiem, alķīmiķis Paracelzs guva plašu slavu kā ārsts. Viņš turklāt uzsvēra, ka zināšanas jāgūst novērojumos dabā, nevis ”urbjoties” senās rokasgrāmatās. Uzskata, ka šis vīrs pirmais atklājis, ka slimības cēloņi var sakņoties cilvēka psihē, ne tikai fizioloģijā.