Pirms 520 gadiem, 1492. gada 17. aprīlī, dženoviešu jūrasbraucējs Kristofors Kolumbs, no vienas, un Kastīlijas karaliene Izabella I kopā ar Aragonas karali Ferdinandu II, no otras puses, parakstīja tā saukto Santafē kapitulāciju.

Lasītākie

Kokteilis

“Viņa uzvārds sākas ar burtu “B”, un viņš deva rīkojumu…” izskan jaunas spekulācijas par iesaistītajiem Timmas bojāejā

Receptes

Tu tos ēdi zaļus/svaigus? Tā vairāk nedari! 5 dārzeņi, kuri pirms ēšanas jānovāra

TV24

Iedzīvotājs ir neizpratnē: “Kāpēc ir tik astronomiskas cenas par zobu izraušanu? Tās šprices ir no zelta?”

Lasīt citas ziņas

Šo vienošanos uzskata par vienu no nozīmīgākajiem līgumiem, kāds jebkad cilvēces vēsturē noslēgts starp valsti un privātpersonu. Spānijas valdnieki apņēmās apmaksāt Kolumba ekspedīciju jauna jūras ceļa meklējumos uz Indiju un deva viņam vicekaraļa un ģenerālgubernatora tiesības visās jaunatklātajās teritorijās. Kolumbs, kurš šajā braucienā atklāja Ameriku, tāpat bija tiesīgs paturēt desmito daļu visu ekspedīcijā iegūto bagātību. Vienošanās tika parakstīta karaspēka nometnē pie Sanafē Granādā. Tas notika dažas nedēļas pēc tam, kad bija beigusies rekonkista – arābu padzīšana no mūsdienu Spānijas teritorijas.