Pirms 520 gadiem, 1492. gada 17. aprīlī, dženoviešu jūrasbraucējs Kristofors Kolumbs, no vienas, un Kastīlijas karaliene Izabella I kopā ar Aragonas karali Ferdinandu II, no otras puses, parakstīja tā saukto Santafē kapitulāciju.

Lasītākie

7 lietas, kas notiek ar ķermeni, ja rītu sāc ar kafijas tasi tukšā dūšā

“Izārdīs Latviju pa vīlēm!” Soctīklotāji “izceļ saulītē” vecu premjeres ierakstu soctīklos, kas izsauc viedokļu vētru

TV24

Laiks uzzināt atbildi uz šo visiem interesējošo jautājumu! Cik vidēji pelna “Bolt Food” kurjers? 8

Lasīt citas ziņas

Šo vienošanos uzskata par vienu no nozīmīgākajiem līgumiem, kāds jebkad cilvēces vēsturē noslēgts starp valsti un privātpersonu. Spānijas valdnieki apņēmās apmaksāt Kolumba ekspedīciju jauna jūras ceļa meklējumos uz Indiju un deva viņam vicekaraļa un ģenerālgubernatora tiesības visās jaunatklātajās teritorijās. Kolumbs, kurš šajā braucienā atklāja Ameriku, tāpat bija tiesīgs paturēt desmito daļu visu ekspedīcijā iegūto bagātību. Vienošanās tika parakstīta karaspēka nometnē pie Sanafē Granādā. Tas notika dažas nedēļas pēc tam, kad bija beigusies rekonkista – arābu padzīšana no mūsdienu Spānijas teritorijas.