Koalīcija lems par turpmākajiem soļiem saistībā ar Rīgas domes atlaišanu 0
Koalīcija lems par turpmākajiem soļiem saistībā ar Rīgas domes atlaišanas likumprojektu pēc Valsts prezidenta Egila Levita apturētajiem likumu grozījumiem par pašvaldību ārkārtas vēlēšanām, kas ļautu Rīgas domi atlaišanas gadījumā ievēlēt uz vairāk nekā pieciem gadiem.
Partiju apvienības “Jaunā vienotība” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis aģentūrai LETA sacīja, ka par minēto situāciju un turpmāk speramajiem soļiem noteikti notiks saruna ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Juri Pūci (AP). Latkovskis pauda, ka tiks uzklausīti partneri, lai saprastu kopīgu pozīciju par rīcību plānu.
Latkovskis sacīja, ka,
iespējams, būtu jākoriģē iepriekš plānotie soļi
un “varbūt tad nav izšķiroši, cik ilgi strādās Rīgas dome”.
Jaunās konservatīvās partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Juta Strīķe aģentūrai LETA pauda, ka netic, ka viena desmitā daļa vēlētāju uzskatīšot par nesaprātīgu Rīgas domes ievēlēšanu iespējamās ārkārtas vēlēšanās uz nedaudz vairāk kā piecu gadu termiņu.
Līdz ar to politiķe pieļauj, ka, noslēdzoties divu mēnešu termiņam, uz kuru likumprojekti ir apturēti parakstu vākšanai, nepieciešamie paraksti referendumam varētu netikt savākti un ka šiem grozījumiem būs jāstājas spēkā.
Ja kādu iemeslu dēļ tomēr Rīgas domi nevarēs ievēlēt uz minēto termiņu, tad jebkurā gadījumā tā būtu jāatlaiž, un jauna dome jāievēl uz laiku līdz kārtējām vēlēšanām 2021. gada jūnijā, pauda Strīķe.
Viņa izteicās, ka
Rīgas domes atlaišanas likumprojektu nevajadzētu virzīt lielā steigā,
jo tas ir jāpapildina atbilstoši Tieslietu ministrijas juridiskajiem norādījumiem.
Vaicāta, vai tas nozīmētu atlikt atlaišanas likumprojekta pieņemšanu, līdz ir skaidrība, ir vai nav savākts nepieciešamais parakstu skaits termiņa likumprojektiem, Strīķe norādīja, ka “tehniskais izpildījums” ir atkarīgs no Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas lēmuma un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas skatījuma.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas, kuras pārziņā patlaban ir Rīgas domes atlaišanas likumprojekts, vadītājs Mārtiņš Bondars (AP) sacīja, ka komisija Rīgas domes atlaišanas likumprojektu skatīs 14.janvārī un 15.janvārī, tomēr turpmākais likumprojekta ceļš atkarīgs no komisijas lēmuma. “Skatīsimies, ko lems komisija,” teica politiķis.
Kā ziņots, pēc vismaz trešdaļas deputātu iesniegtās prasības Levits nolēmis apturēt likumu grozījumus, kas paredzētu Rīgas domes ievēlēšanu uz vairāk nekā pieciem gadiem galvaspilsētas domes ārkārtas vēlēšanu gadījumā, aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejā.
Grozījumi paredz noteikt, ka domes atlaišanas gadījumā, ja līdz kārtējām vēlēšanām palikuši vairāk nekā 24 mēneši, rīko jaunas vēlēšanas un jauno domi ievēlē uz atlaistās domes pilnvaru termiņu.
Savukārt, ja līdz kārtējām vēlēšanām palikuši no deviņiem līdz 24 mēnešiem, jauno domi ievēlē uz atlaistās domes atlikušo pilnvaru termiņu un vēl uz četru gadu pilnvaru termiņu, ko paredz likums. Šāds risinājums pēc grozījumu autoru teiktā piedāvāts, lai efektīvāk izmantotu finanšu līdzekļus jaunu vēlēšanu organizēšanā domes atlaišanas gadījumā.
Tāpat izmaiņas paredz, ka domes atlaišanas gadījumā pagaidu administrāciju ieceļ uz deviņiem mēnešiem. Patlaban šis termiņš ir 15 mēneši, un, kā norādījuši grozījumu autori, šāda kārtība nav pieļaujama, jo samērā ilgu laiku pašvaldību vada cilvēki, kuri domē nav ievēlēti un kuriem nav vietējo iedzīvotāju uzticības mandāta.
Rīgas domes iespējamās ārkārtas vēlēšanās šie grozījumi ļautu pašvaldības domi ievēlēt uz vairāk nekā pieciem gadiem.
Grozījumus parlaments pieņēma 19.decembrī, neskatoties uz opozīcijas iebildumiem, par likumprojektiem atbildīgās Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas noraidošo viedokli un arī koalīcijas “KPV LV” pretēju nostāju.
Vairāki desmiti Saeimas opozīcijas deputātu vērsās pie Valsts prezidenta, lūdzot apturēt likumprojektu izsludināšanu un iespēju vākt parakstus par referenduma rosināšanu, lai atceltu šos grozījumus.
Pamatojoties uz Satversmes 72.pantu un ievērojot 23.decembrī iesniegto 41 Saeimas deputāta prasību,
Levits ir pieņēmis lēmumu apturēt grozījumu likumā “Par pašvaldībām” publicēšanu uz diviem mēnešiem.
Tāpat, pamatojoties uz Satversmes 72.pantu un ievērojot 19. decembrī iesniegto 35 Saeimas deputātu prasību un 23.decembrī iesniegto 41 Saeimas deputāta prasību, Levits ir pieņēmis lēmumu apturēt arī grozījumu Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā publicēšanu uz diviem mēnešiem.
Valsts prezidenta paziņojums par abu likumu publicēšanas apturēšanu uz diviem mēnešiem šodien ir parakstīts un iesniegts oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”, kur šodien to arī publicēs.
Saskaņā ar Satversmes 72.pantu šādā kārtībā apturētais likums nododams tautas nobalsošanai, ja to pieprasa ne mazāk kā viena desmitā daļa vēlētāju. Ja divu mēnešu laikā šāds pieprasījums neienāk, tad likums tiek publicēts.
